Dinaburgas cietoksnim, kas ir vienīgais Austrumeiropas XIX gs. fortifikācijas mākslas piemineklis, ir bagāta vēsture. Ar to ir saistītas daudzas izcilas Eiropas vēstures personas: krievu imperatori Aleksandrs I, Nikolajs I, Aleksandrs II, Aleksandrs III un Nikolajs II, ķeizarienes, varenie kņazi, prinči un princeses. Liekas, pavisam nesen viņi kāpa pa ceļojuma pils kāpnēm, kura bija ierīkota komendantu pārvaldes ēkā.
Cietoksnis kalpoja ne tikai par aizsardzības nocietinājumu, bet arī par politisko ieslodzīto uzturēšanās vietu, kuriem bija izveidots cietums, kā arī vieninieku kameras sevišķi bīstamiem “valsts ienaidniekiem”.
Pēc dekabristu sacelšanās (1825) apspiešanas uz Dinaburgu tika nosūtīti daži tās dalībnieki, starp kuriem bija dzejnieks V.Kihelbekers (1797-1846) , Puškina draugs. Šeit viņš izcieta sodu gandrīz četrus gadus (no 1827.g līdz 1931g.) un, neskatoties uz sūro cietuma režīmu, turpināja nodarboties ar literāro darbību. Viņam izdevās nelegāli uzturēt saraksti ar saviem draugiem ar dzejnieka A.Šiškova palīdzību, kurš iepriekš bija saistīts ar dekabristiem un kurš tajā laikā dienēja cietokšņa garnizonā.
Par piemiņu V.Kihelbekeram viņa uzturēšanās laikā Dinaburgā vienu no ielām nosauca viņa vārdā, bet pie bijušās komendantu pārvaldes ēkas ir piestiprināta memoriālā plāksne.
1912.-1913.g. cietoksnī atradās ievērojamais politiskais gūsteknis N.Morozovs (1854-1946), kurš bija ne tikai krievu, bet arī pasaules zinātnes un kultūras fenomens. Vienlaicīgi ar viņu savu sodu Dvinskā izcieta arī ekonomists, statistiķis, rakstnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks A.Pešehonovs un vēsturnieks, publicists, politiskais darbinieks V.Mjakotins.