Dinaburgas cietoksnis

HERMANIS GEORGS RŪDOLFS BUKS

(1896-1942), ģenerālis

Dzimis 1896. gada 15. janvārī Limbažu pagastā Brančos lauksaimnieka ģimenē. 1915. gadā beidzis Limbažu pilsētas skolu un augustā iestājās armijā, Leibgvardes Preobraženskas pulkā. 1916. gada jūnijā beidzis Vladimira karaskolu Petrogradā (praporščiks); dienējis 19. Sibīrijas strēlnieku pulkā, no novembra - 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Podporučiks (1917. gada aprīlis), poručiks (1917. gada oktobris). No 1917. gada oktobra virsnieks 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē. 1918. gada sākumā atvaļināts.
1918. gada 18. decembrī Rīgā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Virsnieku rezerves rotā. 1919. gada 25. janvārī ieskaitīts Latviešu atsevišķajā bataljonā., 29. janvārī pie Skrundas smagi ievainots. No 1919. gada februāra virsnieks Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk - Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 2. Cēsu bataljonā. 1919. gada augustā ieskaitīts 2.Ventspils kājnieku pulkā; bataljona komandieris. Kapteinis (1919. gada septembris), pulkvežleitnants (1920. gada novembris), pulkvedis (1927), ģenerālis (1939). No 1919. gada septembra bataljona komandieris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, oktobrī ievainots. 1921. gadā pārcelts uz Jātnieku pulku; eskadrona komandieris, vēlāk pulka komandiera palīgs. 1925. gadā beidzis Polijas centrālo kavalērijas skolu, 1929. gadā - Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus, 1931. gadā - Polijas Augstāko karaskolu. No 1931. gada Jātnieku pulka komandieris. Lai iegūtu pulka komandēšanas cenzu, 1935. – 1936. gadā bijis 12. Bauskas kājnieku pulka komandiera v.i. No 1938. gada armijas jātnieku inspektora vietas izpildītājs. 1939. gada jūnijā iecelts par Armijas štāba priekšnieka palīgu, novembrī - par Kurzemes divīzijas komandieri.
No 1940. gada augusta sevišķu uzdevumu virsnieku armijas komandiera rīcībā. 1940. gada oktobrī atvaļināts. Dzīvoja Rīgā un savās mājās Lēdurgas pagastā, kur 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izvests uz Krieviju. Miris 1942. gada 18. augustā Butirku cietumā Maskavā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Viestura ordenis II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, skautu Pateicības Zīme “Svastika”, skautu Pateicības zīme “Saulīte”, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas zīme, Polijas Polonia Restituta ordenis III šķiras, Ungārijas Nacionālo Nopelnu krusts III šķiras, Zviedrijas Šķēpa ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis IV šķiras.
Precējies (1924) ar Mildu Kuplo-Odiņu (1891. -1943. gadā izsūtījumā Noriļskā), dēli Miervaldis (1924), Mintauts Olafs (1927), abi 1941. -1947. gadā izsūtījumā.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–128. lpp.

Vairāk >>