ALEKSANDRS ŠIŠKOVS

(1799-1832), dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs

Viņa biogrāfijā ir daudz neskaidrību. Biogrāfiju veido nostāsti un dažādas baumas.
Pirmo izglītību A.Šiškovs saņēma sava tēvoča A.S.Šiškova ģimenē. Jau pusaudža gados viņš piesaistīja apkārtējo uzmanību ar savu apdāvinātību, viegli apguva svešvalodas un aizrāvās ar literatūru. Mācoties licejā, rakstīja dzeju un prozu, sadraudzējās ar A.Puškinu un V.Kihelbekeru.
Agrā jaunībā viņš iestājās gvardē, piedalījās1812. gada karā. Likās, ka viņam paveras spīdoša karjera, bet 1818. gadā tika izsūtīts uz Kaukāzu, kur piekopa pārgalvīgu, izlaidīgu dzīvesveidu un nespēja iedzīvoties nevienā vietā. A. Šiškovs darbojās dekabristu Dienvidu biedrībā, par ko 1826. gadā tiek saukts pie atbildības, arestēts un nosūtīts uz Dinaburgas cietoksni, kurā ieradās 1827. gada rudenī ar Nikolaja I stingru rīkojumu “atrasties uzraudzībā, rotu neuzticēt, kamēr neizpelnīsies ar centību un labu tikumību”. Dinaburgas cietoksnī viņu nomāca nabadzība, sievas un meitas slimība. Tas viss kaislīgo, viegli ievainojamo dzejnieku tuvināja vīnam un kārtīm. Pēc Dinaburgas cietoksnī pavadītā gada Šiškovu nodod tiesai par kautiņu ar bijušo praporščiku Kaļeņinu. Izmeklēšanas laikā, kas ilga vairāk nekā gadu, Šiškovu nosūtīja uz Vidziem (tagadējā Baltkievijā), kur viņš pieņem lēmumu aiziet no dienesta un veltīt savu dzīvi literatūrai. A.Šiškovs tulkoja Šillera lugas, Tika stāstus un pasakas, sāka sacerēt traģēdiju par Viltus Dmitriju, rakstīja dzeju, kurā atspoguļojās dziļi traģiskā dzejnieka pasaules uztvere.
Gandrīz 2,5 gadus Šiškovs dzīvoja Dinaburgā un Vidzos. 1830. gada sākumā izmeklēšana bija pabeigta, un Šiškovam pavēlēja pamest armiju. Viņu izsūtīja uz Tveru bez atļaujas apmeklēt galvaspilsētu. Līdz pašai nāvei valdības acīs viņš skaitījās neuzticams cilvēks. Šiškova dzīve aprāvās traģiski: 1832. gadā Tverā viņu nogalināja kāds Černovs, kuru Šiškovs iepļaukāja par sievai veltītajiem bezkaunīgajiem mājieniem.
Viņš ir nepelnīti aizmirsts krievu romantisma dzejnieks, bet viņa literārais mantojums līdz pat šai dienai nav izpētīts. No Šiškova darbiem ir izdoti: “Восточная лютня” (M.,1824); “Опыты” (M.,1828); “Избранный немецкий театр” (M.,1831, 4 sējumi); “Двадцать четвертое февраля” Z.Vernera sacerējumi (M.,1832); “ Наполеон Бонапарте”, A.Dimā sacerējumi (M.,1832). Pēc A. Šiškova nāves ar A.Puškina atbalstu uz Akadēmijas rēķina tika izdoti “Сочинения и переводы капитана Шишкова” 4 sējumos (1834-1835).

Avoti: 1.Трофимов, И. Шишков 2-й в Динабурге : [о пребывании в Динабургской крепости (Даугавпилс) известного поэта и переводчика Александра Шишкова] / И.Трофимов // Красное знамя. - N 4-5 (6 янв. 1990), с.4.
2. Чайкина, Жанна. Шалун, увенчанный Эратой... : [о пребывании в Динабургской крепости (Даугавпилс) известного поэта и переводчика Александра Шишкова] / Жанна Чайкина // Сейчас. - ISSN 1691-0044. - N 13 (2 апр. 2009), с.36 : фот.