ALEKSEJS PEŠEHONOVS

(1867-1933), ekonomists, statistiķis, rakstnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1867. gada 21.janvārī daudzbērnu ģimenē, tēvs bija lauku mācītājs. Mācījies Tveras garīgajā seminārā, bet 1884. gadā tika atskaitīts kā “neuzticams”. Vairākas reizes ticis arestēts un nosūtīts pa etapu.
Strādāja par statistiķi, publicējis vairākus darbus šajā jomā. No 1899. gada Pēterburgā vadīja nodaļu žurnālā “Русское Богатство”, no 1904. gada - žurnāla redkolēģijas loceklis.
No 1903. gada aktīvi darbojās organizācijā “Союз Освобождения”. Sadarbojās ar eseru laikrakstu “Революционная Россия”. Bija to sabiedrisko darbinieku vidū, kas centās novērst asiņaino izrēķināšanos ar strādniekiem 1905. gada 9. janvārī. Par to tika arestēts, ieslodzīts Petropavlovskas cietoksnī un vēlāk izsūtīts.
A.Pešehonovs bija viens no eseru partijas dibinātājiem. 1905. gada novembrī kļuva par vienu no eseru laikraksta “Cын Отечества ” redaktoriem. 1906. gada vasarā piedalījās Tautas sociālistu partijas dibināšanā; šīs partijas programmas pielikumu autors (“Русское Богатство”, 1906), partijas laikraksta ''Народно-социальное обозрение” redakcijas loceklis. Sarakstījis vairākus darbus par agrāro jautājumu. Arestēts par politisko un sabiedrisko darbību, un 1912. gadā ieslodzīts Dinaburgas cietoksnī. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Pēterburgas KSD Padomes izpildkomitejas loceklis. No 1917. gada 5. maija līdz 31. augustam Pagaidu valdības Pārtikas ministrs.
Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas darbojās organizācijā “Союз возрождения России”, bija šīs savienības pārstāvis Deņikina Brīvprātīgo armijā.
1922. gadā tika apsūdzēts kontrrevolucionārā darbībā un izsūtīts no Krievijas. Apmetās uz dzīvi Rīgā, vēlāk – Prāgā un Berlīnē. No 1927. gada PSRS tirdzniecības pārstāvniecības darbinieks Latvijā. Daudzkārt vērsies pie Padomju valdības ar lūgumu atļaut viņam atgriezties Krievijā. Miris Rīgā, apglabāts Ļeņingradā.

Avots: Большая советская энциклопедия. – Москва: Советская энциклопедия, 1975. – Т.19: Отоми-Пластырь, с.515.