Dinaburgas cietoksnis

ANDREJS BUBINDUSS

(1891-1942), ģenerālis

Dzimis 1891. gada 12. augustā Kuldīgā lauksaimnieka ģimenē. 1908. gadā pēc Kuldīgas pilsētas skolas beigšanas iestājās armijā, 65. Leibgvardes pulkā. 1909. gadā iestājās Odesas kājnieku junkurskolā (beidzis 1912. gadā; podporučiks); dienējis 335. kājnieku pulkā. Poručiks (1915), štābkapteinis (1916). 1. pasaules kara laikā rotas komandieris (no 1917. gada maija pulka saimniecības priekšnieks). Kaujās ievainots un kontuzēts. No 1918. gada februāra līdz aprīlim 4. musulmaņu strēlnieku divīzijas 15. pulka komandieris. 1918. gada aprīlī atvaļināts. Augustā iestājās Sibīrijas (vēlākās Kolčaka) armijas 26. Šadrinskas kalnu strēlnieku pulkā; bataljona komandieris, vēlāk pulka saimniecības priekšnieks.
1919.gada 10. oktobrī iestājās 1. Latvijas (Troickas) strēlnieku bataljonā ( no 1920. gada oktobra nosaukums - l. Latvijas strēlnieku pulks), simta komandieris (kapteinis). Latvijā atgriezies 1920. gada novembrī. No 1921. gada pulka saimniecības priekšnieks. Pulkvežleitnants (1922), pulkvedis (1927), ģenerālis (1940. gada jūlijs). No 1922. gada Jātnieku pulka saimniecības priekšnieks (no 1924. gada - pulka komandiera palīgs, diviziona komandieris). 1926. gadā iecelts par bataljona komandieri 11. Dobeles kājnieku pulkā un beidzis Virsnieku akadēmiskos kursus. No 1927. gada Virsnieku kursu priekšnieks, no 1930. gada Kurzemes divīzijas štāba priekšnieks. 1934. gadā iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri, 1935. gadā - par Zemgales divīzijas štāba priekšnieku, 1939. gada oktobrī - par Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. No 1939. gada novembra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris.
No 1940. gada 30. jūlija Vidzemes divīzijas komandiera palīgs, no 2. augusta Augstākās kara skolas priekšnieks. 1940. gada septembrī atvaļināts. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts, izsūtīts uz Krieviju. 1942. gada aprīlī piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. gada 18. maijā Soļikamskas soda nometnēs.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Viestura ordenis II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II III un IV šķiras.
Precējies 1919. gadā ar Sofiju Kočetovsku (1897-1995), dēli Juris (1920), Oļģerts (1927-1994); visi 1941.-1956. gadā izsūtījumā.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–126.-127. lpp.

Vairāk >>