Dinaburgas cietoksnis

RŪDOLFS BANGERSKIS

(1878-1958), ģenerālis

Dzimis 1878. gada 21. jūlijā Taurupes pagasta Līčakroga rentnieka ģimenē. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Jaunpils (Zaubes) pagasta Bungām. Mācījies Zaubes pagastskolā un Jaunjelgavas pilsētas skolā. 1895. gadā iestājās armijā, apakšvirsnieku mācību bataljonā Rīgā; no 1897. gada apakšvirsnieks 145. kājnieku pulkā Pēterburgā. 1899. gadā iestājās Pēterburgas kājnieku junkurskolā (beidzis 1901. gada augustā; podpraporščiks); dienējis 93. un 96. kājnieku pulkā Pleskavā. Podporučiks (1901. gada novembris), poručiks (1905), štābkapteinis (1910), kapteinis (1914. gada decembris), apakšpulkvedis (1916. gada oktobris), pulkvedis (1916. gada decembris). Piedalījies Krievijas-Japānas karā; 36. kājnieku pulka rotas komandiera v.i., pēc kara palicis šajā pulkā. 1912. gadā iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā. 1914. gadā, sākoties 1. pasaules karam, atgriezies pulkā; rotas komandieris. Vēlāk virsnieks 4. armijas štābā, 31. armijas korpusa štābā. 1915. gada augustā iecelts par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona ( vēlākā pulka) komandieri. 1916. gada novembrī – decembrī 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandiera v.i. Ziemassvētku kauju laikā apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks. 1917. gada 14. janvārī iecelts par 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka komandiera v.i. No 1917. gada 24. janvāra 17. Sibīrijas strēlnieku pulka komandieris. 1918. gada martā atvaļināts. Caur Maskavu nokļuvis Jekaterinburgā, kur 1918. gada vasarā iestājās Sibīrijas pretlielinieciskajā armijā; dežūrējošā ģenerāļa v.i. Jekaterinburgā. Vēlāk 2. (vēlākās 7.) Urālu kalnu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks, 2. strēlnieku divīzijas komandieris. Ģenerālmajors (1919. februāris), Ģenerālleitnants (1920. gada augusts). No 1919. gada oktobra 2. Ufas strēlnieku korpusa komandieris, vēlāk Ufas armijas grupas komandieris. 1920. gada martā iecelts par 2. Ufas divīzijas komandieri. 1920. gada decembrī atvaļināts un dzīvoja Harbinā, Ķīnā. 1921. gadā atgriezies Latvijā.
No 1924. gada februāra Latvijas armijā (pulkvedis); Kurzemes divīzijas komandieris. 1924. gada decembris – 1925. gada decembris un 1926. gada decembris – 1928. gada janvāris kara ministrs. Ģenerālis (1925). 1927. un 1933. gadā bijis izdevuma “Latviešu Strēlnieks” redakcijas kolēģijas loceklis. No 1928. gada janvāra virsštatā Armijas komandiera štābā. 1928. gada jūlijs – 1930. gada augusts Latgales divīzijas komandiera v.i. No 1930. gada oktobra Augstāko militāro kursu priekšnieks; no 1933. gada Zemgales divīzijas komandieris. 1936. gadā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Strādājis par a/s “Ķieģelis” direktoru-rīkotāju. Bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.
1941. gadā izvairījies no padomju okupācijas varas represijām. Vācu okupācijas laikā 1942.-1943. gadā pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas referents. No 1943. gada aprīļa latviešu leģiona ģenerālinspektors, 1943. gada augustā apstiprināts par SS grupenfīreru. 1945. gada 20. februārī Potsdamā ievēlēts par Latvijas Nacionālās komitejas prezidentu. No 1945. gada jūnija angļu apcietinājumā, internēts Fallingbostelas koncentrācijas nometnē; atbrīvots 1946. gada decembrī. Dzīvojis Oldenburgā, Vācijā. Miris 1958. gada 25. februārī no satiksmes negadījumā gūtajiem ievainojumiem. 1995. gada 16. martā pārapbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, skautu Pateicības zīme “Svastika”, Francijas Goda Leģiona ordenis, Igaunijas Brīvības krusts, Ērgļa ordenis II šķiras, Kaitselīta krusts II šķiras, Atbrīvošanas kara piemiņas zīme, Lietuvas Vita krusta ordenis I šķiras II pakāpes, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Polijas Polonia Resituta ordenis II šķiras; b) Krievijas Svētā Jura zobens, Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II (š), III un IV šķiras, Svētā Jura krusts IV šķiras, A.Kolčaka valdības Svētā Jura ordenis IV šķiras, Svētā Vladimira ordenis III šķiras, Lielā Sibīrijas karagājiena nopelnu kara ordeņa zīmes I šķiras; c) Vācijas Kara Nopelnu krusts I un II šķiras, latviešu trimdas organizācijas “Daugavas vanagi” nozīme zeltā.
Neprecējies.
Studentu konkordijas “Valdemārija” goda filistrs.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–86.-87. lpp.

Vairāk >>