ALFRĒDS JŪLIJS VĒVERIS

(1892-1947), pulkvežleitnants

Dzimis 1892. gada 21. augustā Rīgā koku šķirotāja ģimenē. 1914. gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolas komercnodaļu. 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā un ieskaitīts 20. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotā. 1915. gada februārī beidzis Kazaņas karaskolu (praporščiks); dienējis 140. rezerves bataljonā, no 1916. gada septembra - 10. atsevišķajā pulkā, vēlāk - 16. atsevišķajā pulkā. Podporučiks (1916), poručiks (1917), štābkapteinis (1917). No 1917. gada februāra - rotas komandieris, no augusta - bataljona komandieris frontē Daugavpils pievārtē. 1918. gada februārī kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots oktobrī un atgriezies Rīgā. Novembrī brīvprātīgi pieteicies Krievijas Ziemeļu korpusa Rīgas birojā; ieskaitīs 2. strēlnieku pulkā Pleskavā (rotas komandieris). 1919. gadā pārcelts uz Krievijas Ziemeļrietumu armiju; virsnieks rezerves bataljonā, 1. Rēveles partizānu pulkā, Talabskas strēlnieku pulkā. Maijā ievainots. 1920. gada janvārī atvaļināts un atgriezies Latvijā.
1920. gada 19. maijā mobilizēts Latvijas armijā (kapteinis); rotas komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1923. gadā beidzis virsnieku kursus, 1929. gadā - bataljona komandieru kursus. 1925. gadā piešķirta pulkvežleitnanta pakāpe. No 1925. gada bataljona komandieris 7. Siguldas kājnieku pulkā (vēlāk pulka saimniecības priekšnieks). No 1927. gada 12. Bauskas kājnieku pulka saimniecības daļas priekšnieks. 1940. gada septembrī pārcelts uz 24. Teritoriālā strēlnieku korpusa 227. strēlnieku pulku. Tā paša gada decembrī atvaļināts. 1941. gada vasarā Talsu pilsētas un apriņķa latviešu pašaizsardzības vienību priekšnieks. Vēlāk vācu okupācijas laikā pilda Talsu pilsētas vecākā pienākumus. 1942.-1943. gadā bijis 24. Talsu kārtības dienesta bataljona komandieris. Atcelts no amata pēc konflikta ar vācu sakaru virsnieku Ļeņingradas frontē. 1943.-1945. gadā - Kuldīgas apriņķa priekšnieks. 1945. gada 8. maijā pa jūru devies bēgļu gaitās, taču laivas motora kļūmes dēļ atgriezies. Ar svešu vārdu dzīvojis Laidzes pagasta Līdumos. 1946. gada 8. jūlijā apcietināts, decembrī viņam piespriests nāvessods, kas izpildīts 1947. gada 20. martā Rīgā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis - IV šķira, Viestura ordenis - III šķira, Latvijas Aizsargu Nopelnu ordenis; b) Krievijas Sv. Staņislava ordenis - III šķira, Sv. Annas ordenis - IV šķira.
Precējies 1920. gadā ar Ņinu Zakvašinu (1897-1947; izsūtījumā izdarījusi pašnāvību). Brālis Aleksandrs Vēveris (1907-1985), Latvijas armijas virsleitnants, latviešu leģiona kapteinis.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca / sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–306. lpp.