SERGEJS TRUBECKOJS

(1890-1949), sabiedriskais darbinieks, filozofs, publicists

Dzimis 1890. gada 27. februārī Maskavā aristokrātu ģimenē, tēvs – ievērojamais krievu filozofs kņazs Jevgeņijs Trubeckojs, māte – kņaziene Vera Trubeckaja (dzimusi Ščerbatova).
Pamatizglītību ieguva mājās, daudz ceļoja kopā ar vecākiem pa Eiropu. Līdz 1906. gadam dzīvoja Kijevā, vasaru pavadīja Piemaskavas vasarnīcā. Pēc tam ģimene pārcēlās uz Maskavu, kur S.Trubeckojs mācījās 7. Maskavas ģimnāzijā, pēc tam studēja Maskavas Universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē (1912), strādāja augstskolā par pasniedzēju. Sākoties Pirmajam pasaules karam, gribēja doties uz fronti, taču aktīvajā karadarbībā viņš nepiedalījās veselības dēļ. Bija sanitārā vilciena pilnvarotā palīgs. Būdams Dienvidrietumu frontes Komitejas Kontroles nodaļas priekšnieka vietnieks, S.Trubeckojs 1916. gadā atradās Daugavpilī.
1917. gadā pārbrauca uz Maskavu un strādāja Galvenās Komitejas finanšu nodaļā par pilnvaroto, vēlāk – par vecāko lietvedi Maskavas Kooperatīvo biedrību savienībā.
1919. -1920. gadā bija viens no Viskrievijas Nacionālā un Taktiskā centra pretpadomju organizāciju vadītājiem. 1920. gadā tika arestēts, S.Trubeckojam piesprieda nāvessodu, kuru nomainīja ar 10 nebrīves gadiem. 1922. gadā tika izsūtīts uz ārzemēm, sākumā dzīvoja Vācijā, pēc tam – Francijā. Emigrācijā iesaistījās sabiedriskajā darbā, tulkoja, rakstīja publicistiskus darbus. Memuāru grāmatā “Минувшее” S.Trubeckojs atspoguļoja krievu inteliģences dzīves jēgas meklējumus 20.gs. sākumā, savas atmiņas par bērnības un jaunības gadiem, tikšanās ar tā laika politiskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Grāmatā ir jūtama nostalģija un ilgas pēc dzimtenes.
Miris 1949. gada 24. oktobrī Klamarā, Parīzes piepilsētā, turpat arī apglabāts.

Avots: www.sakharov-center.ru