AUGUSTĪNS PĒTERSONS

(1873-1955), garīdznieks, teologs

Dzimis 1873. gada 17. februārī Annas pagasta “Lejaspiperos” zemnieku ģimenē, kristīts Kosas pareizticīgo baznīcā. Mācījies Kosas un Ežu pareizticīgo draudžu skolā, tad Rīgas Garīgajā skolā un vēlāk seminārā. Šajā laikā viņš ar pseidonīmu Piperu Augusts iesaistījies latviešu tautas dziesmu vākšanā – viņa apkopotās 437 dziesmas glabājas Latviešu folkloras krātuvē, 150 no tām ir arī Krišjāņa Barona “Latvju dainās”.
Pēc garīgā semināra beigšanas strādājis par skolotāju Suntažos, vēlāk Kaplavā, Liepājā, kur arī salaulājies ar mājskolotāju Olgu. 1904. gadā Augustīns iesvētīts par diakonu, tad par priesteri. Sākoties Pirmajam pasaules karam, bijis hospitāļu, karapulku un Latviešu strēlnieku bataljona priesteris, ar ko kopā devies uz Novgorodu un tālāk bēgļu gaitās uz Sibīriju. 1921. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Daugavpilī un iesaistījies Pareizticīgās baznīcas sinodes darbā arhibīskapa Jāņa Pommera vadībā. Pēc Jāņa Pommera noslepkavošanas 1934. gadā baznīcas vadību uzņēmās sinode. Tā kā nebija iespējams nodibināt sakarus ar Pareizticīgās baznīcas vadību Maskavā, sinode 1936. gadā nolēma pievienoties Konstantinopoles patriarhātam. Par baznīcas vadītāju ievēlēja Augustīnu Pētersonu, līdz ar to viņš bija pirmais Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts no 1936. līdz 1942. gadam. 1940. gadā līdz ar boļševiku okupāciju palielinājās politiskais spiediens uz Latvijas autonomo Pareizticīgo baznīcu, un 1941. gada sākumā to pievienoja Maskavas patriarhātam.
Vācu okupācijas laikā metropolīts Augustīns uzturējies savā dzīvoklī Rīgā, īsu brīdi Kosā un pretēji aizliegumiem noturējis dievkalpojumus Ežu, Nītaures un Kosas dievnamā, kur arī pēdējo reizi teicis dievvārdus draudzei. 1944. gada 1. augustā evakuēts uz Vāciju, kur līdz 1955. gadam bija Latvijas Pareizticīgās baznīcas trimdā metropolīts. Pēdējos dzīves gadus daudz slimojis, ārstējies Gautingas sanatorijā (netālu no Minhenes). 1955. gada 4. oktobrī miris un apglabāts Gautingas kapos.
Pārapbedīts 2011. gadā Latvijā, Kosas kapos.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Igaunijas Pareizticīgās baznīcas Platona ordeni.

Avoti: 1. Volkova, Vivanta Pētersonu dzimta atkal pulcēsies dzimtenē : [par pirmās brīvvalsts laika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolītu Augustīnu Pētersonu (1873-1955) un viņa dzimtu : sakarā ar mazmeitas Ženijas Vītolas (Kanāda) ierašanos Latvijā un A.Pētersona pārapbedīšanu no Gautingas (Vācija)] / Vivanta Volkova ; tekstā stāsta Jēkabpils iedzīvotāja Sandra Miņkova // Latvijas Avīze. - ISSN 1691-1229. - Nr.120 (2011, 22./24.jūn.), 5.lpp. : ģīm.
2. Volkova, Vivanta Metropolīts Augustīns – dzimtenē un svešumā : [par pirmās brīvvalsts laika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolītu Augustīnu Pētersonu (1873-1955) : sakarā ar gaidāmo A.Pētersona pārapbedīšanu no Gautingas (Vācija)] / Vivanta Volkova // Latvijas Avīze. - ISSN 1691-1229. - Nr.152 (2011, 9.aug.), 6.lpp. : ģīm.

Vairāk >>