IVANS ĻVOVS

(1857-1925), militārais darbinieks, Daugavpils cietokšņa komandants

Dzimis 1857. gada 24. jūnijā Maskavas guberņas muižnieku ģimenē. Mācījies Maskavas Universitātes matemātikas fakultātē (beidzis 1879. gadā).
1879. gadā brīvprātīgi iestājās armijā Leibgvardes 1. Artilērijas brigādē. Mācījies Mihailovskas artilērijas skolā. 1881. gadā pēc skolas beigšanas dienējis Artilērijas brigādē (podporučiks (1880), praporščiks (1881). 1883. gada 5. oktobrī ieskaitīts Ģenerālštāba Nikolajevskas kara akadēmijā. Podporučiks (1884. gada 30. augusts), poručiks (1885. gada 24. marts), štābkapteinis (1886. gada 21. marts). 1886. gada 27. martā pēc akadēmijas beigšanas piekomandēts Ģenerālštābam un nosūtīts uz Harkovas kara apgabalu.
1886. gada 25. novembrī iecelts par vecāko adjutantu 9. Kājnieku divīzijas štābā, 1886. gada 13. decembrī - Harkovas kara apgabala vecākā adjutanta palīgs. No 1887. gada 28. oktobra līdz 1888. gada 28. oktobrim – rotas komandieris 17. kājnieku pulkā. 1888. gada 13. novembrī – 17. Armijas korpusa vecākais adjutants. 1890. gada 6. decembrī – īpašu uzdevumu štāba virsnieka v.i. 17. Armijas korpusā. 1891. gada 21. aprīlī piešķirta apakšpulkveža dienesta pakāpe. 1894. gada 10. februārī – štāba virsnieks 57. kājnieku rezerves brigādē. 1898. gada 2. aprīlī – 32. Kājnieku divīzijas štāba priekšnieks (pulkvedis). No 1897. gada 1. maija - 11. Pleskavas kājnieku pulka bataljona komandieris. 1899. gada 25. novembrī iecelts par 3. Kājnieku divīzijas štāba priekšnieku. 1902. gada 15. oktobrī – 11. Pleskavas kājnieku pulka komandieris. 1904. gada 30. maijā atrodas Galvenā štāba priekšnieka rīcībā. 1905. gada 7. aprīlī iecelts par Galvenā štāba nodaļas priekšnieku. 1905. gada 17. aprīlī piešķirta ģenerālmajora pakāpe. 1906. gada 14. janvārī iecelts ģenerāļu pakāpes štatu amatā Galvenajā štābā.
No 1906. gada 20. maija līdz 1917. gada 3. janvārim bija Daugavpils cietokšņa-noliktavas komandants. 1911. gada 10. aprīlī piešķirta ģenerālleitnanta pakāpe. I.Ļvovs pirmais ir pētījis Daugavpils cietokšņa vēsturi no celtniecības sākuma līdz Pirmajam pasaules karam. Viņa grāmata “Крепость-склад Двинск” izdota 1915. gadā pilsētas avīzes “Двинский листок” tipogrāfijā.
1919. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Sventāju (Lietuva). Miris 1925. gada septembrī Sventājā. Precējies ar atraitni Annu Ameņicku (1891). Bērni – dēls Nikolajs (dzimis 1893. gadā) un 3 pameitas.
Apbalvojumi: Svētās Annas ordenis – 1. un 3. šķira, Svētā Staņislava ordenis – 1., 2. un 3.šķira, Svētā Staņislava ordenis – 3. šķira.

Avots: Морозов, Олег. Крепость на Западной Двине / Олег Морозов ; предисл. авт. ; фот. из личных архивов. - [B. v. : b. i., 2012]. – С.465-466, [4] л. цв. ил. : рис., схем., пл., фотокоп. - Источники и литература: с. 478-479. . - Фортификационный словарик: с. 441-443.