KRIŠJĀNIS ĻUĻAKS

(1883-1981), pulkvedis

Dzimis 1883. gada 26. jūnijā Zasas pagastā zemnieka ģimenē. Beidzis Jēkabmiesta pilsētas skolu. 1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 43. kājnieku pulkā, 1903. gadā - Čugujevas junkurskolā, kuru beidzis 1906. gadā kā podporučiks. Dienējis 115. kājnieku pulkā Rīgā. Poručiks (1909), štābkapteinis (1913). No 1914. gada 29. divīzijas sakaru nodaļas priekšnieks. 1915. gada februārī kaujās Austrumprūsijas teritorijā kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots 1918. gada novembrī. Atgriezies Krievijā, kur tā paša gada decembrī mobilizēts Sarkanajā armijā. Ēdināšanas punkta priekšnieka palīgs (vēlāk priekšnieks) Dno, Čudovas un Jekaterinodaras dzelzceļa stacijās. 1921. gada jūlijā Maskavā atvaļinājies un 29. jūlijā nelegāli pārgājis Latvijas robežu.
1921. gada 3. septembrī iestājies Latvijas armijā (kapteinis); dienējis Elektrotehniskajā divizionā, no 1922. gada - Kara skolas Inženieru nodaļas grupas vadītājs. Pulkvežleitnants (1924), pulkvedis (1929). 1926. gadā beidzis Virsnieku akadēmiskos kursus; kara zinību lektors. 1928.-1929. gadā Kara skolas priekšnieka vietas izpildītājs. 1929. gada septembrī piekomandēts 4. Valmieras kājnieku pulkam, novembrī - 2. Ventspils kājnieku pulkam. Bataljona komandieris, pulka komandiera v.i. No 1930. gada Virsnieku kursu priekšnieks, no 1932. gada 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera vietas izpildītājs. 1933. gadā iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieku. No 1934. gada septembra arī Kara muzeja padomes loceklis, no 1936. oktobra - Kara muzeja pārvaldnieks. 1938. gada jūnijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Rīgā. Bijis a/s "Drošība" valdes loceklis. Vācu okupācijas laikā 1941. -1944. gadā Apdrošināšanas pārvaldes imobiliju (nekustamā īpašuma) pārvaldnieks. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk trimdā uz ASV. Miris 1981. gada 11. aprīlī Glendeilā, Kalifornijas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis - III un IV šķira, Zviedrijas Vāsas ordenis - III šķira; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis – IV šķira, Svētā Staņislava ordenis - III šķira, Svētās Annas ordenis - III šķira.
Precējies 1923. gadā ar Ellu Otīliju Biringu (1895).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga.–1998.–317.-318. lpp.