ARNOLDS KURŠE

(1896-1953), ģenerālis

Dzimis 1896. gada 7. janvārī Rucavas pagastā. 1914. gadā beidzis Liepājas pilsētas reālskolu. 1915. gada oktobrī brīvprātīgi iestājies armijā, 2. rezerves bataljonā. 1916. gada decembrī beidzis Gatčinas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis Latviešu strēlnieku rezerves pulkā. Podporučiks (1917. gada novembris). 1918. gada janvārī atvaļināts. Dzīvoja vecāku mājās Kurzemē.
No 1919. gada 9. jūnija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis 2. (vēlākajā 5.) Cēsu kājnieku pulkā. Kapteinis (1919. gada decembris), pulkvežleitnants (1921), pulkvedis (1929), ģenerālis (1940. gada augusts). No 1920. gada rotas komandieris, no 1921. gada bataljona komandieris. 1923. gadā beidzis virsnieku kursus, 1926. gadā - Virsnieku akadēmiskos kursus. 1926. gadā iecelts par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka v.i., 1927. gadā – par Virsnieku kursu grupas vadītāju, 1929. gadā - par Latgales divīzijas štāba priekšnieku. No 1937. gada 11. Dobeles kājnieku pulka komandiera v.i., no 1938. gada 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandiera v.i., vēlāk virsnieks Latgales divīzijas pārvaldē. No 1939. gada septembra 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera v.i.
No 1940. gada jūlija 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris; 2. augustā iecelts par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu (oktobrī atvaļināts). Dzīvojis Pļaviņās un nodarbojies ar dārzkopību. Vācu okupācijas laikā no 1941. gada decembra 18. Kurzemes kārtības dienesta bataljona komandieris (pulkvedis), vēlāk Rīgas 12. policijas iecirkņa priekšnieks, Rīgas Jūras ostas ūdens policijas priekšnieka palīgs. No 1943. gada administrators restorānā Rīgā. No 1945. gada dzīvoja Ventspilī, kur 1952. gada janvārī apcietināts. Miris 1953. gada 16. maijā soda nometnē Mariinskā, Kemerovas apgabalā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Viestura ordenis II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Igaunijas Brīvības krusts II šķiras III pakāpes, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa.
Precējies 1932. gadā ar Mildu Austriņu (1902-1942), bērni Arnolds (1932), Māris Marģers (1933), Andris (1938-1978), Austra (1941).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–279. lpp.