JĀNIS VOLDEMĀRS KLEPERIS

(1893-1935), pulkvedis

Dzimis 1893. gada 27. martā Raunas pagastā. Beidzis Polockas kadetu korpusu. 1910. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 16. huzāru pulkā Rīgā, 1912. gadā - Irkutskas karaskolā. 1913. gada decembrī slimības dēļ atvaļināts. 1914. gada augustā brīvprātīgi iestājās armijā, 206. kājnieku pulkā, no oktobra dienējis 1. rezerves pulkā. Praporščiks (1915. gada janvāris; pēc pārbaudījuma nokārtošanas Orānienbaumas praporščiku skolā); dienējis 83. rezerves pulkā, no februāra - 50. Sibīrijas strēlnieku pulkā; izlūku komandas priekšnieks, rotas komandieris. 1915. gada kaujās Ziemeļu (Rīgas) frontē un Galīcijā vairākkārt ievainots un kontuzēts. Podporučiks (1916. gada novembris), poručiks (1917. gada marts). No 1917. gada janvāra 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka rotas komandieris. No septembra 1. Omskas "nāvinieku" nodaļas priekšnieka vietnieks. 1917. gada decembrī devies atvaļinājumā uz Vladivostoku, 1918. gada janvārī Harbinā iestājās jātnieku pulkā.
1918. gada 29. novembrī Tālajos Austrumos iestājās Imantas pulkā (virsleitnants); no 1919. gada marta rotas komandieris, 1919. gada jūnijā-septembrī bataljona komandieris. Novembrī izslēgts no pulka, bet 1920. gada februārī ar Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos rīkojumu atkal ieskaitīts pulkā. 1920. gada jūnijā atgriezies Latvijā; virsnieks 2. atsevišķajā eskadronā, no septembra - Kara skolas Jātnieku nodaļā. Kapteinis (1922), pulkvežleitnants (1929), pulkvedis (1934). 1923. gadā beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz Jātnieku pulku; eskadrona komandieris. 1924. gadā iestājās Virsnieku akadēmiskajos kursos (beidzis 1926. gadā). No 1927. gada Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas nodaļas priekšnieka palīgs, no 1929. gada Kara ministrijas Padomes sekretārs, no 1930. gada Armijas štāba Operatīvās daļas Informācijas nodaļas ārējās informācijas pārzinis. 1931. gadā iecelts par Jātnieku pulka diviziona komandieri (vēlāk pulka saimniecības priekšnieks). No 1934. gada aprīļa Virsnieku kursu grupas vadītājs, no augusta Zemgales divīzijas štāba priekšnieks. 1935. gada septembrī atvaļināts slimības dēļ. Miris 1935. gada 6. decembrī. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III un V šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Igaunijas Ērgļa ordenis IV šķiras, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa, Zviedrijas Šķēpa ordenis IV šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis III un IV šķiras, Svētā Jura krusts III un IV šķiras.
Precējies 1921. gadā ar Elzu Kreišmani (1896).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–252. lpp.