VILHELMS JŪLIUSS KĀRKLIŅŠ

(1878-1942), pulkvedis

Dzimis 1878.gada 4. augustā Suntažu pagastā bezzemnieka ģimenē. 1899. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 98. kājnieku pulkā, 1900. gadā - Viļņas junkurskolā (beidzis 1902. gadā; podpraporščiks); dienējis 97. kājnieku pulkā, no 1902. gada novembra - Kauņas cietokšņa kājnieku pulkā. Podporučiks (1902), poručiks (1906), štābkapteinis (1910), kapteinis (1915. gada februāris), apakšpulkvedis (1916. gada decembris). No 1910. gada virsnieku 111. kājnieku pulkā. 1910. gadā iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā (beidzis 1913. gadā). Pārcelts uz Viļņas kara apgabala štābu. Lai iegūtu rotas komandēšanas cenzu, 1914. gada martā piekomandēts 105. kājnieku pulkam, l. pasaules kara sākumā virsnieks 76. divīzijas štābā, no 1916. gada septembra - 37. armijas korpusa štābā. 1917. gada jūlijā iecelts par l. latviešu strēlnieku brigādes štāba priekšnieku, bet novembrī - par 60. divīzijas štāba priekšnieku. 1918. gada aprīlī atvaļināts.
No 1920. gada 30. decembra Latvijas armija (pulkvežleitnants); Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis (1921. gada marts; apstiprināts uz iesniegto dokumentu pamata). No 1921. gada marta 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, no 1921. gada jūlija Jātnieku pulka komandieris. 1923. gadā iecelts par Vecāko virsnieku kursu priekšnieku, 1924. gadā - par Armijas komandieru štāba Apmācības daļas priekšnieku. No 1925. gada 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris, no 1930. gada Kara skolas priekšnieks. 1935. gada augustā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Skaistas pagasta Pumpuros.
1941. gada 15. janvārī apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā, vēlāk izvests uz Jeņisejskas cietumu. 1942. gada septembrī Krasnojarskā izpildīts nāvessods.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, skautu pateicības zīme “Svastika”, Zviedrijas Šķēpa ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II (s), III (s) un IV šķiras.
Precējies ar Antoniņu Docko (1881), 1934. gadā adoptējis Helēnu (1924), audzinājis arī par bāreni kļuvušo brāļameitu Iraīdu.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–240.-241. lpp.