TEODORS KALNIŅŠ

(1882-1967), pulkvedis

Dzimis 1882. gada 28. maijā Liezeres pagastā. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru, 1902.-1914. gadā bijis skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē un Cēsīs. 1914. gada jūlijā mobilizēts armijā un ieskaitīts 147. kājnieku pulkā. 1916. gada janvārī beidzis Orānienbaumas praporščiku skolu (praporšciks); dienējis 35. Sibīrijas strēlnieku rezerves bataljonā, no 1916. gada marta-1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā). Podporučiks (1917), poručiks (1917), štābkapteinis (1917. gada septembris). No 1916. gada maija rotas komandieris, no 1917. gada augusta bataljona komandieris. 1917. gada decembrī atvaļināts. Dzīvoja vecāku mājās Liezeres pagastā. No 1918. gada augusta bijis skolotājs Cēsīs.
1919. gada 10. martā organizējis pretlieliniecisko ("zaļo") partizānu grupu. No 1919. gada 28. jūnija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 4. Siguldas (vēlākajā 3. Jelgavas) kājnieku pulkā, Liepājas karaskolā. No 1919. gada oktobra Liepājas kara ostas garnizona priekšnieks, no novembra Latgales papildu bataljona (no novembra nosaukums 10. Aizputes kājnieku pulks) komandieris. Pulkvežleitnants (1919. gada oktobris), pulkvedis (1925). 1923. un 1929. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1932. gadā piekomandēts Armijas štāba Apmācības daļai, 1933. gadā iecelts par Virsnieku kursu priekšnieku. No 1935. gada Augstākās kara skolas pasniedzējs. 1936. gada jūlijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Jelgavā.
Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gadā Jelgavas pilsētas valdes Izglītības nodaļas priekšnieks. 1943. gadā veselības stāvokļa dēļ atteicies no piedāvātā latviešu leģiona divīzijas komandiera amata. 1944.-1945. gadā ar ģimeni bēgļu gaitās Vācijā. Pēc atgriešanās Latvijā apcietināts un izvests uz soda nometnēm Krievijā. 1956. gadā atbrīvots. Atgriezies Latvijā. Bijis Jelgavas slimnīcas tehniskais sekretārs, vēlāk sanitārs. Miris 1967. gada 13. martā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis II un III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas medaļa; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis IV šķiras, Svētā Jura krusts IV šķiras un Svētā Jura medaļa IV šķiras.
Precējies 1935. gadā ar Adelīnu Kaufeldi.

Avots:Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–230. lpp.