NIKOLAJS GUMIĻOVS
(1886-1921), krievu dzejnieks, akmeisma pārstāvis
Dzimis 1886. gada 3. aprīlī. N.Gumiļovs dzimis Kronštatē flotes ārsta ģimenē. Tēvs drīzumā atstāj dienestu, un ģimene pārbrauc uz mūzu pilsētu - Carskoje Selo. Kādu laiku Gumiļovi dzīvoja Kaukāzā – Tiflisā. Šeit arī radās jaunā dzejnieka pirmā publikācija. 1903. gadā ģimene atgriezās Carskoje Selo un Nikolajs iestājās ģimnāzijas 7. klasē. Tai pašā laikā viņš iepazīstas ar ģimnāzisti Annu Gorenko (Anna Ahmatova) – kara jūrnieka meitu, kura vēlāk kļūst par viņa sievu. Mācībās Gumiļovam neveicās labi, acīmredzot slimības un biežo pārbraucienu rezultāts. Ģimnāzijas kursu viņš pabeidza divdesmit gadu vecumā. Tomēr tas netraucēja dzejniekam noklausīties lekcijas Sorbonnā un vēlāk iestāties Pēterburgas Universitātē. Šajā laikā viņš iepazīstas ar F.Nīčes filozofiju un simbolistu dzeju.
1910. gadā N.Gumiļovs kļuva par vienu no vadošajiem akmeisma pārstāvjiem ar dzejai raksturīgo “stiprā cilvēka”- karavīra un dzejnieka - apoloģiju, dekoratīvismu, poētiskās valodas izsmalcinātību.
1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš labprātīgi devās uz fronti un piedalījās kara darbībā, tai skaitā arī Dvinskas (Daugavpils) tuvumā. Par drošsirdību bija apbalvots ar diviem karavīru Georgiem un paaugstināts par virsnieku.
Пуля, им отлитая, просвищет
Над седою, вспененной Двиной,
Пуля, им отлитая, отыщет
Грудь мою, она пришла за мной.
(N.Gumiļovs)
Pabeidza dienestu Parīzē, krievu ekspedīcijas karaspēka korpusā un atgriezās Krievijā jau pēc revolūcijas – 1918. gadā. Sāka strādāt izdevniecībā “Vsemirnaja ļiteratura”, rakstīja dzeju, tulkoja. Dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Романтические цветы” (1908) (“Romantiskie ziedi”), “Костер”(1918) (“Ugunskurs”), “Огненный столп”(1921) (“Uguns stabs”).
Tālākais viņa liktenis veidojas traģiski. N.Gumiļovu nošāva kā kontrrevolucionārās sazvērestības pret padomju varu dalībnieku. 1991. gadā N.Gumiļova lieta tika izbeigta sakarā ar to, ka nebija nozieguma sastāva.
Avots: www.kostyor.ru