JĀNIS EZERIŅŠ

(1894-1944), ģenerālis

Dzimis 1894. gada 17. novembrī Praulienas pagasta Skubos kučiera ģimenē. Beidzis Lazdonas draudzes skolu, 4 klases ģimnāzijā, mērnieku kursus Rīgā (1913). Bijis valsts mērnieka palīgs Gostiņos. 1915. gada martā mobilizēts armijā. Beidzis Gatčinas praporščiku skolu (1915. gada jūlijs; praporščiks); dienējis Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā), no 1917. gada jūnija – 9. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Podporučiks (1917. gada jūlijs). No 1917. gada vasaras "nāves" rotas komandieris. 1918. gada aprīlī atvaļināts; lielinieku varas iestāžu apcietināts un aizvests uz Jaroslavļu, kur no apcietinājuma izbēdzis un pievienojies pretlielinieciskās sacelšanās dalībniekiem. Pēc sacelšanās sakāves 1918. gada jūlijā pārgājis fronti un atgriezies Latvijā.
No 1918. gada 20. novembra Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants.); Madonas apsardzības priekšnieka palīgs. Kapteinis (1919. gada augusts), pulkvežleitnants (1920. gada marts), pulkvedis (1925), ģenerālis (1936). No 1919. gada janvāra posma komandieris Cēsu rotā (vēlākajā bataljonā), 2. Cēsu bataljona komandieris, 2. Ventspils kājnieku pulka saimniecības priekšnieks 1920. gada 2. oktobrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri, 12.-13. oktobrī vadījis Lietuvas armijas atspiešanu ārpus Ilūkstes apriņķa robežām. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1929. gadā - Augstākos militāros kursus. 1929. gadā iecelts par l. Liepājas kājnieku pulka komandieri, 1936. gadā - par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu. 1939. gadā beidzis divīzijas komandieru kursus.
1940. gada 17. jūnijā uz laiku atstādināts no amata, jo izteicis gatavību dot pavēli padotajām karaspēka daļām izrādīt bruņotu pretošanos ienākošajai Sarkanajai armijai. 1940. gada jūlijā atvaļināts. Dzīvoja Praulienas pagasta Skubos, kur 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izvests uz soda nometnēm Krievijā. 1942. gadā piespriesti 10 gadi ieslodzījuma. Miris 1944. gada 16. martā Kotlasas soda nometnēs.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis II un III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis II un III šķiras, Igaunijas Ērgļa ordenis III šķiras, Somijas Baltās Rozes ordenis III šķiras.
Precējies ar Mariju Helēnu Bergu (1898-1960; 1941-? izsūtījumā), meitas Mēri Zigfrīda (1928-1951) un Benita (1932), abas 1941. gadā-1946. gadā izsūtījumā.
Studentu korporācijas "Vendia" goda filistrs.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–162.-163. lpp.