VISVALDIS DŪMS
(1892-1940), pulkvedis
Dzimis 1892. gada 28. februārī Vietalvas pagasta Ļūļās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jēkabmiesta tirdzniecības skolu, Belostokas komercskolu. No 1910. gada studēja ķīmiju RPI. 1916. gada janvārī iestājās Konstantīna artilērijas skolā Pēterburgā (beidzis 1916. gada jūnijā; praporščiks); dienējis 4. Sibīrijas artilērijas brigādē. Podporučiks (1917). No 1918. gada janvāra 101. vieglās artilērijas parka komandieris. 1918. gada februārī Pleskavā kritis vācu gūstā, no kura aprīlī izbēdzis un atgriezies savā daļā; pēc dažām dienām atvaļināts. Bijis tehniķis Ivanovovozņesenskas artilērijas noliktavā, vēlāk – Galvenās artilērijas pārvaldes jaunākais izmēģinājumu vadītājs. 1918. gada decembrī ieskaitīts 2. latviešu padomju aviācijas nodaļā; lidotājs novērotājs. 1919. gada 26. jūnijā Naukšēnos pārbēdzis pāri frontei.
No 1919. gada 1. jūnija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis 2. Cēsu bataljonā, 4. artilērijas divizionā, no 1920. gada marta – Galvenajā artilērijas pārvaldē. Kapteinis (1920. gada februāris), pulkvežleitnants (1921), pulkvedis (1933). No 1922. gada februāra Bruņošanās pārvaldes Tehniskās daļas priekšnieka v.i., no decembra Vidzemes artilērijas pulka diviziona komandieris. 1924. gada aprīlī atvaļināts, bet decembrī atkal ieskaitīts Vidzemes artilērijas pulkā. 1925. un 1931. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus; diviziona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. 1929.-1930. gadā Zemgales artilērijas pulka komandiera v.i., no 1932. gada Latgales artilērijas pulka komandieris. 1935. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1937. gadā – Augstākā kara skolu. No 1936. gada Augstākās kara skolas pasniedzējs, no 1939. gada novembra Armijas štāba priekšnieka palīgs. Miris 1940. gada 12. janvārī Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķiras, Viestura ordenis II šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis III un IV šķiras.
Precējies 1920. gadā ar Annu Kalniņu (1894-1974), bērni Nora (1923), Rita Ilze (1925), Jānis Marģers (1929), Andrejs (1931).
Studentu korporācijas “Talavija” filistrs.
Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–153. lpp.