PĒTERIS DAUKŠS

(1880-1941), pulkvedis

Dzimis 1880. gada 5. janvārī Rāmuļu pagasta Luņģos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Priekuļu pagastskolu, Začernas zemkopības skolu Vitebskas guberņā (1900). 1901. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 6. grenadieru pulkā, 1903. gadā - Kazaņas junkurskolā (beidzis 1906. gadā; podporučiks); dienējis 202. rezerves pulkā. Poručiks (1909), štābkapteinis (1913), kapteinis (1917. gada jūnijs). No 1909. gada virsnieks 122. kājnieku pulkā, no 1913. gada — 31. divīzijas štābā. 1917. gada oktobrī iestājās Ģenerālštāba akadēmijā., ar kuru 1918. gada martā evakuēts uz Jekaterinburgu un jūlijā - uz Kazaņu. 1918. gada augustā iestājās Satversmes sapulces locekļu komitejas Tautas armijā, vēlāk pārskaitīts Sibīrijas (Kolčaka) armijā. Virsnieks Ziemeļu grupas štābā Kazaņā un Ufā, vēlāk - virspavēlnieka štābā Omskā. No 1919. gada jūlija operatīvās daļas nodaļas priekšnieks. Apakšpulkvedis (1919. gada maijs), pulkvedis (1920. gada februāris). Ar Ufas grupas štābu 1920. gada sākumā atkāpies uz Verhņeudinsku Aizbaikālā, vēlāk - uz Čitu.
1920. gada 1. maijā Sibīrijā iestājās 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā (vēlākajā 1. Latvijas strēlnieku pulkā), ar kuru oktobrī atgriezies Latvijā (kapteinis). No 1920. gada 8. novembra Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba nodaļas priekšnieka otrais palīgs, no 30. novembra Kara juridisko kursu pārzinis. No 1921. gada janvāra Zemgales divīzijas štāba priekšnieks. Pulkvežleitnants (1921; apstiprināts), pulkvedis (1925). Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1924. gadā piekomandēts 10. Aizputes kājnieku pulkam. 1930. gadā beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus un 1931. gadā iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri. 1934. gadā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Laucesas pagasta Daukšās. 1934. -1939. gadā laikraksta "Latgales Vēstnesis" līdzizdevējs un redakcijas loceklis.
1941. gadā apcietināts un izvests uz Vjatkas soda nometnēm Kirovas apgabalā, kur gājis bojā 1941. gada 11. septembrī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķiras, Viestura ordenis III šķiras, skautu pateicības zīme “Svastika”, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II (š), III un IV šķiras.
Precējies 1919. gadā ar Raisu Loreri (1897; 1941. -1956. gadā izsūtījumā, pēc tam izbraukusi uz Austrāliju pie bērniem), bērni Elizabete (1921), Jānis (1923), Nora (1925).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–144.-145. lpp.