JĀNIS AUGUSTS ALFRĒDS CEPLĪTIS

(1881-1956), pulkvedis

Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta Lielkaktiņos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, Palangas ģimnāziju. 1902. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 180. kājnieku pulkā, 1903. gadā - Viļņas junkurskolā (beidzis 1906. gadā; podporučiks); dienējis 2. grenadieru pulkā. Poručiks (1909), štābkapteinis. (1913), kapteinis (1916. gada jūlijs), apakšpulkvedis (1917. gada oktobris). Līdz 1914. gada jūlijam, kad sakarā ar vispārējo mobilizāciju atkomandēts uz savu daļu, beidzis Ģenerālštāba akadēmijas 2 kursus. Rotas komandieris, kaujās ievainots un kontuzēts. No 1915. gada marta virsnieks Dienvidrietumu frontes štābā. 1917. gada decembrī kā militārais eksperts piedalījies Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunās Brestļitovskā. No 1918. gada virsnieks Ukrainas hetmaņa armijas štābā. No 1918. gada decembra Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks. 1919. gada decembrī atgriezies Latvijā.
No 1920. gada 9. februāra Latvijas armijā (pulkvežleitnants); dienējis Armijas virspavēlnieka štābā, no 24. februāra Informācijas kursu priekšnieks. 1920. gada augustā iecelts par Kara skolas priekšnieku, 1923. gadā - par Jātnieku pulka komandieri. Pulkvedis (1923). No 1931. gada armijas sakaru priekšnieks. 1935. gada martā atvaļināts. Dzīvoja Rīgā.
No 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā. Miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, IV šķiras, Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļa, Zviedrijas Šķēpa ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis II, III un IV šķiras, Svētās Annas ordenis II, III un IV šķiras.
Precējies 1922. gadā ar Aleksandru Krogzemi, dz. Ribi, dēls Georgs Jānis (1922). Brālis Rūdolfs Ceplītis, Latvijas armijas pulkvedis, brālis Eduards Ceplītis, Latvijas armijas pulkvežleitnants.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–133.-134. lpp.