TEODORS JĀNIS BRIGE

(1891-1970), pulkvedis

Dzimis 1891. gada 6. oktobrī Rīgā tirgotāja ģimenē. 1909. gadā beidzis A. Millera reālskolu Rīgā. 1915. gada septembrī Maskavā mobilizēts armijā un ieskaitīts 30. rezerves bataljonā, vēlāk - 29. rezerves bataljonā Harkovā. 1916. gada jūlijā beidzis 2. Kijevas praporščiku skolu (praporščiks); dienējis 202. rezerves pulkā Kostromā. 1917. gada maijā nosūtīts uz 9. strēlnieku pulku Rumānijas frontē. Podporučiks (1917. gada augusts), poručiks (1917. gada oktobris). 1918. gada februārī Podoļskas guberņā atvaļināts un atgriezies Rīgā. Strādājis par a/s "Kavkaz-Merkurij-Vostočnoje" Rīgas nodaļas pilnvaroto.
1919. gada 4. gada jūnijā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos. 1919. gada augustā-novembrī piekomandēts Iekšlietu ministrijai par militārās policijas Rīgas Pārdaugavas rajona priekšnieku, vēlāk - par Liepājas rajona priekšnieku. No 1919. gada novembra virsnieks Grobiņas (vēlākajā 11. Dobeles) kājnieku pulkā. Kapteinis (1919. gada decembris), pulkvežleitnants (1921), pulkvedis (1928). No 1919. gada decembra bataljona komandieris, vēlāk pulka saimniecības priekšnieks. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. 1925. gadā iecelts par Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieka palīgu, 1930. gadā - par Kara skolas kājnieku nodaļas priekšnieku. No 1931. gada 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris. 1933. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. No 1935. gada 6. Rīgas kājnieku pulka komandiera palīgs, no 1936. gada 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgs. No 1937. gada 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera v.i., no 1938. gada augusta atkal 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgs. 1938. gada oktobrī iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri. 1939. gada oktobrī atvaļināts. Dzīvoja Rīgā.
Vācu okupācijas laikā 1944. gada februārī mobilizēts latviešu leģionā; 6. latviešu robežsargu pulka komandieris. No 1944. gada novembra latviešu lauku papildinājumu depo pulka (t.s. brīvpulka) komandieris Tornā. Pēc 2. pasaules kara dzīvoja Vācijā. Miris 1970. gada 20. novembrī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķiras, Viestura ordenis III šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts.
Precējies 1922. gadā ar Helēnu Laiviņu, dēli Visvaldis (1923), Teodors (1924).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–124.-125. lpp.