KĀRLIS BOJĀRS

(1890-1946), pulkvedis

Dzimis 1890. gada 8. aprīlī Gaujienā. Beidzis Valkas pilsētas skolu, strādājis par darbvedi pie Valkas notāra un Valkas apriņķa policijas valdē. 1911. gadā iestājās armijā, 145. kājnieku pulkā. Līdz 1914. gadam sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi. 1914. gada jūlijā, sākoties 1. pasaules karam, pārcelts uz 293. kājnieku pulku; vecākais apakšvirsnieks, feldfēbelis, podpraporščiks, praporščiks (1915. gada aprīlis; par kaujas nopelniem). Vairākkārt ievainots. Podporučiks (1916. gada aprīlis), poručiks (1917. gada aprīlis), štābkapteinis (1917. gada aprīlis). No 1916. gada maija virsnieks 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā), no 1917. gada jūlija - Latviešu strēlnieku rezerves pulkā (bataljona komandieris). 1918. gadā atvaļināts.
No 1919. gada 27. februāra Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis 1. (vēlākajā 4.) Valmieras kājnieku pulkā (rotas komandieris, no 15. marta bataljona komandieris, no aprīļa Pulka komandiera palīgs). Pulkvežleitnants (1919. gada jūnijs), pulkvedis (1935). No 1919. gada novembra pulka komandieris, 1922. - 1923. gadā bataljona komandieris. 1923. gadā beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku. 1929. gadā beidzis bataljona komandieru kursus. No 1933. gada pulka komandiera palīgs 3. Jelgavas kājnieku pulkā, no 1935. gada jūnija - 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1935. gada augustā iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka komandieri, 1936. gadā - par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri. 1938. gadā beidzis pulka komandieru kursus. 1938. gada augustā atvaļināts pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Lugažu pagastā.
No 1944. gada devās bēgļu gaitās. Miris 1946. gada 28. janvārī Minhenē, Vācijā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Igaunijas Brīvības krusts; b) Krievijas Svētā Jura zobens, Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis III un IV šķiras.
Precējies 1916. gadā ar Paulīni Vanderi, dēls Kārlis Imants (1917-1943; Latvijas armijas leitnants, 1941. gadā izvests uz Noriļskas soda nometnēm).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–114. lpp.