ŽANIS BAHS

(1885-1941), ģenerālis

Dzimis 1885. gada 6. oktobrī Gaiķu pagasta Lielsatiķu muižas Bērzukrogā krodzinieka ģimenē. 1906. gadā beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā, studējis metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā. 1912. -1913. gadā dienestā 170. kājnieku pulkā (atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914. gada jūlijā mobilizējās armijā; ieroču pārzinis 174. kājnieku pulkā. Podporučiks (1915. gada oktobris), poručiks. (1917. gada augusts), štābkapteinis (1917. gada oktobris). No 1916. gada virsnieks 540. kājnieku pulkā. 1916. gada decembrī pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, bet 1917. gada februārī - atpakaļ uz 540. kājnieku pulku. 1917. gada augustā izturējis iestājpārbaudījumus Ģenerālštāba akadēmijā un turpmāk dienējis 37. armijas korpusa štābā par Ģenerālštāba virsnieku. 1918. gada februārī atvaļināts. Dzīvoja Čerņigovas guberņā pie vecākiem, no 1918. gada augusta - Sabilē.
No 1918. gada 13. decembra Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos dienēja par kapteini; Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Vispārīgās nodaļas priekšnieks. No 1919. gada aprīļa Ziemelļatvijas brigādes komandiera rīcībā. 1919. gada jūnijā - jūlijā Latvijas militārais pārstāvis Pleskavā. 1919. gada jūlijā iecelts par Armijas virspavēlnieku štāba Operatīvās daļas Operatīvās nodaļas priekšnieku (no 1920. gada sākuma Operatīvās daļas priekšnieks). Pulkvežleitnants (1920. gada marts), pulkvedis (1924), ģenerālis (1936). Piedalījies miera sarunās ar Padomju Krieviju. No 1921. gada Latvijas militārais pārstāvis Maskavā, no 1922. gada novembra Vidzemes divīzijas štāba priekšnieks. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. Lai iegūtu bataljona komandēšanas cenzu, 1927. – 1928. gadā bijis bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. 1929. gadā beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. No 1930. gada 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris, no 1934. gada jūlija 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris. 1936. gada maijā iecelts par Latgales divīzijas komandiera palīgu, oktobrī - par Zemgales divīzijas komandieri.
1940. gada oktobrī atvaļināts. Strādājis par plānotāju PSRS Upju flotes tautas komisariāta Rīgas rūpnīcā. 1940. gada 20. decembrī apcietināts, izvests uz PSRS. 1941. gada 18. jūlijā piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. gada 16. oktobrī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis II un III šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Igaunijas Ērgļa ordenis, Polijas Polonia Restituta ordenis, Zviedrijas Šķēpa ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis III šķiras.
Precējies 1921. gadā ar Annu Elfrīdu Zāģeri (1895), meita Melizande Irma (1922), dēls Gunārs Peleass (1925).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–80. lpp.