TEODORS ĒRIHS NIKOLAJS ANDERSONS

(1890-1936), pulkvedis

Dzimis 1890. gada 16. februārī Padures pagastā zemnieka ģimenē. Beidzis Liepājas reālskolu, studējis ķīmiju RPI. 1909. gadā iestājies Vladimira karaskolā Pēterburgā, bet 1910. gadā pārgājis uz Mihaila artilērijas karaskolu (beidzis 1913. gadā; podporučiks); dienējis 29. artilērijas brigādē. Poručiks (1915. gada janvāris); vēlāk sasniedzis štābkapteiņa pakāpi. No 1914. gada frontē. 1915. gada februārī Austrumprūsijā 20. korpusa sastāvā kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada janvārī. 1919. gada 15. janvārī iestājies Baltijas landesvēra 1. Baltijas baterijā, bet aprīlī pārcelts uz firsta Līvena krievu nodaļu par haubiču baterijas komandieri. 1919. gada jūlijā šās nodaļas sastāvā ieskaitīts Krievijas Ziemeļrietumu armijā. Kapteinis (1919. gada decembris), apakšpulkvedis (1920. gada janvāris). 1920. gada martā atvaļināts.
No 1920. gada 29. maija Latvijas armijā (kapteinis); dienējis Zemgales artilērijas pulkā, Galvenās artilērijas pārvaldes rezervē. 1920. gada oktobrī iecelts par Kara skolas Artilērijas nodaļas priekšnieku. Pulkvežleitnants (1928). No 1924. gada Kurzemes artilērijas pulka diviziona komandieris. 1925. gadā iestājies Francijas Kara akadēmijā, pēc kuras beigšanas 1927. gadā iecelts par Virsnieku akadēmisko kursu grupas vadītāju. 1929.-1930. gadā Smagās artilērijas pulka komandiera v.i. No 1932. gada maija - Zemgales artilērijas pulka komandieris. Miris 1936. gada 16. decembrī Rīgas Kara slimnīcā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Igaunijas Ērgļa ordenis III šķiras, Polijas Drošsirdīgo krusts II šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis IV šķiras.
Precējies 1922. gadā ar Judīti Beitleri (1903).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–66. lpp.