PĒTERIS VAIVADS

(1894-1941), pulkvedis

Dzimis 1894. gada 19. novembrī Olaines pagasta Lapsās. 1912. gadā beidzis V. Olava komercskolu Rīgā, mācījies mežkopības kursos Pētermuižā. 1915. gada februārī mobilizēts armijā un ieskaitīts 28. rezerves bataljonā Harkovā. 1915. gada jūlijā beidzis Tiflisas karaskolu praporščika pakāpē. Dienējis 16. Turkestānas strēlnieku pulkā par rotas komandieri. 1916. gadā kaujās ar turkiem vairākkārt ievainots un kontuzēts. Podporučika pakāpe piešķirta 1916. gada maijā, poručika – 1916. gada septembrī, štābkapteiņa – 1917. gada martā. No 1916. gada novembra - bataljona komandieris. 1918. gada sākumā tiek atvaļināts, bet drīz pēc tam iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā un piedalījās kaujās pret Sarkano armiju Kutaisi, Novorosijskā, Rostovā pie Donas. 1918. gada augustā atstāj armijas dienestu un atgriežas Latvijā.
1919. gada 2. jūlijā iestājas Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis 7. atsevišķajā bataljonā, no augusta - 1. Liepājas kājnieku pulkā (rotas komandieris, vēlāk bataljona komandieris). Pulkvežleitnants (1920), pulkvedis (1927). No 1920. gada decembra līdz 1921. gada martam Palangas garnizona priekšnieks. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. No 1924. gada - pulka saimniecības priekšnieks, no 1925. gada - pulka komandiera palīgs. 1925.-1926. gadā - kara ministra sevišķu uzdevumu virsnieks, no 1926. gada - 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgs. 1930. gadā beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. No 1933. gada - 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris. 1939. gada novembrī atvaļināts pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Rīgā. Miris 1941. gada 2. janvārī Tērvetē, Latvijas Sarkanā Krusta tuberkulozes sanatorijā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis - III šķira, Triju Zvaigžņu ordenis - III šķira, Viestura ordenis - II šķira., Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts; b) Krievijas Sv. Vladimira ordenis - IV šķira, Sv. Staņislava ordenis - III šķira, Sv. Annas ordenis – II šķira, III šķira un IV šķira.
Precējies 1924. gadā ar Molliju Zībergu (1895-1957).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca / sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–475.-476. lpp.