VILIS FRICIS UPENIEKS

(1896-1990), pulkvežleitnants

Dzimis 1896. gada 4. aprīlī Gaiķu pagastskolas skolotāja ģimenē. 1913. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu. Bijis skolotājs Gaiķu skolā. 1915. gada augustā iesaukts armijā un ieskaitīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. gada jūlijā beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Dienējis Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, vēlāk - 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā. Podporučika pakāpi ieguvis 1917. gadā. No 1918. gada aprīļa dienējis Sarkanās armijas 7. latviešu padomju strēlnieku pulkā, no kura 1919. gada jūnijā dezertējis.
1919. gada 10. jūnijā iestājas Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonā ( no jūlija nosaukums - 4. Siguldas kājnieku pulks, no augusta - 6. Rīgas kājnieku pulks); no 1919. gada jūlija - rotas komandieris. Novembrī tika ievainots. 1920. gada jūlijā pārcelts dienēt uz Robežsargu divīziju. 1922. gadā pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku. Kapteinis (1924), pulkvežleitnants (1934). 1926. un 1930. gadā beidzis virsnieku kursus. No 1934. gada bataljona komandieris, vēlāk štāba priekšnieks. 1939. gadā iecelts par bataljona komandieri 5. Cēsu kājnieku pulkā, 1940. gada februārī - 10. Aizputes kājnieku pulkā. 1940. gada septembrī pārskaitīts 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā; 285. strēlnieku pulka štāba priekšnieks. 1941. gada jūnijā izbēdzis no karaspēka vasaras nometnes Litenē. Vācu okupācijas laikā 1941.-1943. gadā strādājis Bauskā par cenu inspektoru. 1943. gadā iestājies latviešu leģionā, inspektors Paplakas mācību nometnē. 1944. gada rudenī atgriezies Rīgā. 1945. gadā padomju vara piespriež viņam 10 gadus ieslodzījumā, kuru izcieš Jaroslavļas apgabala soda nometnēs. Atbrīvots 1954. gadā. Dzīvoja Jaunpilī, Višķos, no 1962. gada - Rīgā. Bijis liftnieks trikotāžas fabrikā "Rīgas adītājs", vēlāk aizgājis pensijā. Miris 1990. gada 7. martā. Apbedīts Bauskā, Jaunajos kapos.
Apbalvojumi: Latvijas Lāčplēša Kara ordenis - III šķira, Triju Zvaigžņu ordenis - V šķira, Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts.
Precējies 1921. gadā ar Irēnu Štālu (1898-1967), bērni Edgars (1922-1967), Veneta Ērika (l926).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca / sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–473. lpp.