JĀNIS SKUJIŅŠ

(1897-1942), pulkvedis

Dzimis 1897. gada 31. janvārī Maskavā, bijušā Rencēnu pagasta lauksaimnieka ģimenē. Beidzis 2. Maskavas ģimnāziju, studējis Maskavas Komercinstitūtā. 1915. gada septembrī iestājās Alekseja karaskolā Maskavā, kuru pabeidza 1916. gadā kā praporščiks. Dienējis Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, vēlāk - 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Podporučiks (1917), poručiks (1917), štābkapteinis (1917. gada oktobris). No 1916. gada marta - rotas komandieris, no 1917. gada oktobra - bataljona komandieris. Decembrī atstājis pulku un devies uz Maskavu, kur darbojies "Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā", bijis Maskavas komitejas emisārs. 1918. gada jūlijā piedalījies pret lieliniekiem vērstā sacelšanās Jaroslavļā. No jūlija līdz augustam vairākkārt apcietināts. Augustā atgriezies Latvijā un apmeties uz dzīvi Rencēnu pagastā.
1918. gada 23. novembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis l. Rīgas apsardzības rotā, vēlāk - 2. Rīgas apsardzības rotā, no 1919. gada janvārā - 2. Cēsu rotā (no februāra rotas komandieris). No aprīļa 2. Cēsu bataljona rotas komandieris, no jūnija 4. atsevišķā bataljona komandieris. Pulkvežleitnants (1919. gada jūlijs), pulkvedis (1934). No 1919. gada augusta 2. Ventspils kājnieku pulka bataljona komandieris, no septembra - Latgales partizānu pulka komandieris. 1921. gada martā iecelts par Jātnieku pulka komandieri, jūlijā - par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. 1921. gada augustā ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē, 1922. gadā - 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1930. gadā - bataljona komandieru kursus. Rotas komandieris, bataljona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. Sarakstījis 1. Liepājas kājnieku pulka vēsturi. No 1930. gada 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris, no 1932. gada - 2. Ventspils kājnieku pulka komandiera palīgs. 1933. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1939. gadā – divīzijas komandieru kursus. 1933. gadā iecelts par 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgu (no 1934. gada jūlija - komandieris). No 1940. gada jūlija 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris, šī paša gada oktobrī - atvaļināts. 1941. gada 19. aprīlī apcietināts un izvests uz Krieviju. Decembrī piespriests nāvessods, kas izpildīts 1942. gada 8. jūnijā Astrahaņas cietumā.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis - II un III šķira, Triju Zvaigžņu ordenis - III un IV šķira, Viestura ordenis – II šķira, Igaunijas Ērgļa ordenis - III šķira, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; b) Krievijas Svētās Annas ordenis - IV šķira, Svētā Jura krusts - IV šķira.
Precējies 1921. gadā ar Annu Ainu Vilku (1900), šķīries 1925. gadā; otrreiz precējies 1925. gadā ar Zelmu Šiliņu (1898-1996 ASV), dēls Jānis (1926).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–427. lpp.