ANDREJS PUMPURS

(1841-1902) dzejnieks, Krievijas armijas intendants

Andrejs Pumpurs dzimis Lieljumpravas pagastā muižas vīndedža ģimenē. 1856. gadā beidzis Lielvārdes draudzes skolu. No 1858. gada strādājis par mērnieka palīgu dažādās Vidzemes muižās. Sevišķi nozīmīgs bija Vecpiebalgā pavadītais laiks (1867-1872), kur Pumpurs iepazinās ar vairākiem sava laika nozīmīgākajiem kultūras un tautiskās atmodas darbiniekiem. 1869. gadā presē tika publicēts viņa pirmais dzejolis ”Hīna kaps”. Rakstījis romantiskus dzejoļus tautiskās atmodas garā, daudzi no tiem tapuši tieši Vecpiebalgas posmā. No 1872. līdz 1874. gadam Pumpurs strādāja Jumurdas muižā par mērnieku, muižas pārvaldnieku, mežzini.
No 1874. līdz 1876. gadam Pumpurs dzīvoja Rīgā, kur kopā ar izdevēju un žurnālistu Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatveikalu, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, presē publicēja dzejoļus un prozu.
1876. gadā Pumpurs devās uz Maskavu, kur iestājās slāvu brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanas cīņās pret turkiem. Kaujās Pumpurs nepaguva piedalīties, jo, kad pulks nonāca Serbijā, jau bija noslēgts pamiers. Taču visa turpmākā Pumpura dzīve bija saistīta ar dienestu Krievijas armijā. 1878. gadā viņš beidza Odesas junkuru skolu, dienēja Krievijas dienvidos. 1882. gadā A.Pumpurs atgriezās Rīgā un atjaunoja sakarus ar latviešu kultūras darbiniekiem, piedalījās slepena narodovoļcu pulciņa darbībā, tika apsūdzēts kā pulciņa vadītājs, taču attaisnots.
1888. gadā Tērbatā tika pabeigts eposs „Lāčplēsis”, divus gadus vēlāk iznāca Pumpura dzejoļu apkopojums „Tēvijā un svešumā”. 1890. gadā Pumpurs ieguva štābkapteiņa dienesta pakāpi.
A.Pumpura mūža pēdējie 7 gadi ir saistīti ar Daugavpili, lai gan viņa pirmā iepazīšanās ar pilsētu bija notikusi jau agrāk.
Pirmo reizi dzejnieks iepazina Daugavpili 1876. gadā, kad devās caur Daugavpili uz dienesta vietu Krievijā. Savus iespaidus dzejnieks apraksta piezīmēs "No Daugavas līdz Donavai".
1895. gadā Pumpurs ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Daugavpilī un uzsāk darbu kara intendantūrā. Līdz 1900. gadam ģimene dzīvoja Jaunbūvē Intendatūras namā Viļņas un Hersonas (tagad A.Pumpura un Jātnieku) ielu krustojumā, bet no 1900. gada līdz 1902. gadam īrēja dzīvokli Repņikovu namā Žitomiras (tagad Miera) ielā 55. Līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies, jo gāja bojā 1948. gada ugunsgrēkā.
Daugavpils periodā Pumpurs uzrakstījis tikai dažus dzejoļus, jo bieži devās darba komandējumos un daudz slimoja.
Dzejnieks aktīvi piedalījās Daugavpils latviešu sabiedriskajā dzīvē, viņš bija viens no Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanas iniciatoriem.
1901. gada rudenī Pumpura veselības stāvoklis pasliktinājās, un 1902. gada maijā viņš aizbrauca uz Ķemeriem, taču, slimībai saasinoties, viņu ievietoja Rīgas pilsētas slimnīcā, kur 6. jūlijā dzejnieks mirst.
Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.
Daugavpilī Pumpura vārdā nosaukta iela un skvērs, kurā uzstādīts J.Volkovas darināts krūšutēls.

Avoti: 1. Latviešu rakstniecība biogrāfijās: [enciklopēdija] / LU Literatūras, folkloras un mākslas inst. - 2., pārstrād. un papild. izd. - Rīga: Zinātne, 2003.–463.-464. lpp.: il.
2. Preiss, Kārlis. Daugavpils periods Andreja Pumpura dzīvē / K. Preiss // Avangards. - Nr.108 (1972, 9.sept.), [3.]lpp.: fotogr.

Vairāk >>