ALBERTS FRICIS LIEPIŅŠ

(1893-1987), pulkvedis

Dzimis 1893. gada 6. novembrī Kauņas guberņas Šauļu apriņķa Akmenes pagasta Gaudaičos zemnieku ģimenē. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. 1913. gadā iestājies Kijevas Konstantīna karaskolā, kuru beidzis 1914. gada oktobrī podporučika pakāpē. Dienējis 14. rezerves bataljonā., vēlāk - 21., 25. un 18. rezerves bataljonā, bet no 1916. gada marta - 5. Somijas strēlnieku pulkā par rotas komandieri. 1916. gada jūnija kaujās tika ievainots, 1916. gada jūlijā Volīnijas guberņā krita austriešu gūstā, no kura 1918. gada novembrī atgriezās Latvijā. Dzīvoja pie vecākiem Reņģes pagastā, strādāja par mājskolotāju.
1919. gada 22. martā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, 2. Cēsu bataljonā, 4. atsevišķajā bataljonā, bet no augusta - 2. Ventspils kājnieku pulkā, no septembra - Latgales partizānu pulkā (rotas komandieris). Kapteiņa pakāpi ieguvis 1920. gada janvārī, pulkvežleitnanta – 1924., pulkveža - 1939. gadā. 1920. gada oktobrī iecelts par Kara skolas Jātnieku nodaļas priekšnieku, 1923. gadā - par Jātnieku pulka komandiera palīgu (vēlāk pārmaiņus diviziona komandieris un pulka saimniecības priekšnieks). 1929. gadā beidzis virsnieku kursus, 1933. gadā - vecāko virsnieku kursus, 1937. gadā - Augstāko kara skolu. 1939. gada jūnijā iecelts par 1. Jātnieku pulka komandieri.
1940. gada oktobrī atvaļināts. 1941. gada vasarā latviešu pašaizsardzības vienību apakšgrupas komandieris Rubas pagastā. Vācu okupācijas laikā no 1944. gada februāra - 1. latviešu robežsargu pulka komandieris, no augusta - latviešu karavīru pulcēšanās vietu pārzinis Liepājā. 1945. gadā Vācijā - 2. Kurzemes būvpulka komandieris. 1945. gada 2. maijā nokļūst ASV armijas gūstā; pēc atbrīvošanas izceļoja uz Kanādu. 1981. gadā izdevis grāmatu "1. Jātnieku pulks". Miris 1987. gada 12. februārī Toronto.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis - III šķira, Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis - IV šķira, Latvijas Viestura ordenis - III šķira, Latvijas Aizsargu Nopelnu krusts; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis - III šķira.
Precējies 1928. gadā ar Annu Alīnu Kažoku (1902), 1939. gadā adoptējis Ainu Ancēnu (1922).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–306. lpp.