PĒTERIS KIRE

(1894-1940), pulkvedis

Dzimis 1894.gada 21. maijā Pērkones pagastā. 1913. gadā beidzis komercskolu Liepājā un kā brīvprātīgais iestājās armijā, Daugavgrīvas cietokšņa garnizonā. Praporščiks (1914. gada jūlijs; pēc pārbaudījuma nokārtošanas), podporučiks (1916. gada decembris), poručiks (1917. gada februāris), štābkapteinis (1917. gada oktobris). 1914. gada septembrī-novembrī komandējumā Viļņas karaskolā. 1915. gada jūnijā pārcelts uz 4. aplenkuma artilērijas pulku Ziemeļu (Rīgas) frontē; no novembra baterijas komandieris. No 1917. gada oktobra 4. atsevišķā artilērijas diviziona baterijas komandieris. 1918. gada martā atvaļināts, bijis strādnieks. 1918. gada septembrī Ņižņijnovgorodā mobilizēts Sarkanajā armijā; 1919. gada aprīlī Latvijā dezertējis.
No 1919. gada 24. maija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis Rīgas Jūrmalas komandantūrā, vēlāk - Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā un Artilērijas rezervē. No 1919. gada novembra virsnieks Kurzemes artilērijas pulkā (no 1920. gada marta diviziona komandieris). Pulkvežleitnants (1920. gada marts), pulkvedis (1925). No 1921. gada Latgales artilērijas pulka komandieris. 1923. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1925. gadā artilērijas virsnieku kursus. No 1925. gada Zemgales artilērijas pulka komandieris. 1926. gada oktobrī iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgu un piekomandēts Artilērijas inspektora štābam (no 1928. gada štāba priekšnieka v.i.). Bijis pulka komandiera v.i. Bruņoto vilcienu pulkā (1929-1930) un Kurzemes artilērijas pulkā (1934-1936). 1937. gada oktobrī atvaļināts pēc paša vēlēšanās. 1940. gada 23. februārī savā vasarnīcā Majoros izdarījis pašnāvību. Apbedīts Jūrmalā, Vecdubultu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis III un IV šķiras.
Precējies 1917. gadā ar Līnu Ģertrūdi Ellu Ulmani (1894).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–250. lpp.