ARVEDS AUGUSTS VILHELMS KALNIŅŠ

(1891-1944), pulkvedis

Dzimis 1891. gada 22. decembrī Rīgā. Beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā. 1912.-1913. gadā dienestā 2. Leibulānu Kurzemes pulkā (atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914. gadā Rīgā mobilizēts armijā; virsnieku 75. rezerves bataljonā, no 1915. gada jūlija - 218. kājnieku pulkā frontē (jātnieku-izlūku nodaļas priekšnieks). Kornets (1916. gada janvāris), poručiks (1917. gada marts). No 1916. gada oktobra virsnieku 1. kavalērijas rezerves pulkā Sizraņā, no 1917. gada janvāra - atkal 218. kājnieku pulkā. 1917. gada februārī iecelts par 55. divīzijas sakaru priekšnieku. 1918. gada februārī atvaļināts. Atgriezies Latvijā. 1918. gada 29. decembrī iestājās Baltijas landesvēra artilērijas daļās, ar kurām atkāpies uz Kurzemi. 1919. gada janvārī – 1920. gada februārī vezumnieku priekšnieks.
1919. gada jūlijā Vācu zemessargu sastāvā ieskaitīts Latvijas armijā (virsleitnants). No 1920. gada februāra virsnieku 13. artilērijas divizionā, no aprīļa - Kurzemes artilērijas pulkā. Kapteinis (1921), pulkvežleitnants (1925), pulkvedis (1937). 1922., 1926. un 1931. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus. No 1921. gada baterijas komandieris, vēlāk diviziona komandieris, pulka saimniecības priekšnieks. 1932. gadā pārcelts uz Vidzemes artilērijas pulku. 1937. gadā iecelts par Zemgales artilērijas pulka komandieri. 1938. gadā beidzis pulka komandieru kursus.
1940. gadā pārskaitīts 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā; 640. artilērijas pulka komandieris. 1941. gada 27. jūnijā apcietināts un izvests uz Noriļskas soda nometnēm, kur 1943. gadā piespriesti 8 gadi ieslodzījuma. Miris 1944. gada 2. decembrī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis IV šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II un III šķiras.
Precējies 1927. gadā ar Leontīni Sniķeri, dz. Bēmani (1897-1990), bērni Edīte (1931), Ralfs Pauls (1933); visi 1949.-1957. gadā izsūtījumā. Brālis Oskars Kalniņš, Latvijas armijas pulkvežleitnants.

Avots:Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–223. lpp.