REINIS GUNDARS

(īstajā vārdā Reinis Stučka, vēlāk līdz 1923. gada decembrim Reinis Strenkulis-Stučka)

(1882-1938), pulkvedis

Dzimis 1882. gada 19. jūnijā Pļaviņu pagasta Strenkuļos zemnieka ģimenē. 1903. gadā beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā. Pēc RPI Tirdzniecības nodaļas beigšanas (1910) kā brīvprātīgais iestājās armijā, 16. artilērijas brigādē (atvaļināts 1911. gada jūlijā pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914. gada jūlijā Rīgā mobilizējās armijā; virsnieks 24. artilērijas brigādē, vēlāk - 2. artilērijas brigādē., 2. un 23. atsevišķajā artilērijas divizionā. Podporučiks (1915), poručiks (1916. gada maijs), štābkapteinis (1916. gada augusts), kapteinis (1917. gada septembris). No 1916. gada augusta baterijas komandieris. 1917. gada decembrī atstājis daļu un 1918. gada janvārī Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas kontrolētajā Rostovā pie Donas iestājās armēņu družīnā. No 1918. gada marta virsnieks Kaukāza armijas artilērijā Tiflisā. Kaujās ar turkiem kontuzēts. 1918. gada maijā - jūlijā turku gūstā. Pēc atbrīvošanas atgriezies Tiflisā, Kaukāza armijas štāba rīcībā. Apakšpulkvedis (1918), pulkvedis (1919. gada februāris). 1918. gada septembrī atvaļināts. 1919. gada janvārī Baku iestājās Centrālās Kaspijas (L. Bičerahova) karaspēkā, bet februārī kopā ar Kaukāza armiju pārskaitīts Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. Virsnieks Kaspijas Rietumu piekrastes karaspēkā un flotē, 1919. gada martā – 1920. gada janvārī - artilērijas skolā un 4. artilērijas divizionā Sevastopolē. 1920. gada martā atgriezies Latvijā.
No 1920. gada 9. aprīļa Latvijas armijā (pulkvežleitnants; 1920. gada maijā ieskaitīts par kapteini, jo par apakšpulkvedi bijis paaugstināts pēc 1917. gada oktobra); Zemgales artilērijas pulka diviziona komandieris. Pulkvežleitnants. (1921), pulkvedis (1925). No 1921. gada janvāra Zemgales artilērijas pulka komandieris, no 1925. gada Latgales artilērijas pulka komandieris. 1923. gadā un 1925. gadā beidzis virsnieku kursus, 1930. gadā - Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1932. gadā pārskaitīts virsštatā Artilērijas inspektora štābā, bet septembrī atvaļināts slimības dēļ. Dzīvoja savās mājās Ogresgala pagasta Bērzkalnos. Miris 1938. gada 20. novembrī. Apbedīts Ogresgala pagastā, Vārnu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķiras, skautu pateicības zīme “Svastika”; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis II, III un IV šķiras.
Precējies 1924. gadā ar Marisu Elīzi Indrāni, dz. Krastiņu (1888).
Studentu korporācijas "Talavija" filistrs.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–189.-190. lpp.