KĀRLIS DZENĪTIS-ZENIŅŠ

(1892-1979), pulkvedis

Dzimis 1892. gada 18. februārī Kalvenes pagastā. 1910. gadā beidzis Liepājas reālskolu. 1911. gadā kā brīvprātīgais iestājās armijā, 111. kājnieku pulkā (atvaļināts 1912. gadā pēc praporščiku pārbaudījuma nokārtošanas). 1914. gadā mobilizēts armijā un ieskaitīts 12. kājnieku pulkā; no 1915. gada janvāra rotas komandieris. Kaujās ievainots un kontuzēts. Podporučiks (1915. gada oktobris). No 1916. gada virsnieku 76. rezerves pulkā. 1918. gada aprīlī atvaļināts.
1918. gada 7. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants); dienējis Liepājas apsardzības rotā. No 1919. gada janvāra virsnieks 1. latviešu atsevišķajā (Kalpaka) bataljona 1. inženieru-sapieru rotā, 3. atsevišķajā bataljonā, Liepājas garnizona brīvprātīgo bataljonā, 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1919. gada jūlijā iecelts par II šķiras zemessargu bataljona (vēlākā Grobiņas bataljona) komandieri. No novembra Latgales divīzijas papildu bataljona komandieris (no 1920. gada janvāra, kad bataljons pārformēts par 12. Bauskas kājnieku pulku, pulka bataljona komandieris). Kapteinis (1920), pulkvežleitnants (1924), pulkvedis (1935). 1922. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus, 1930. gadā - virsnieku kursus. Pārmaiņus bataljona komandieris un 12. Bauskas kājnieku pulka saimniecības priekšnieks. No 1934. gada februāra pulka štāba priekšnieks; no septembra štāba priekšnieks 1. Liepājas kājnieku pulkā. No 1935. gada septembra 12. Bauskas kājnieku pulka komandieris. 1937. gadā beidzis Augstāko kara skolu un piekomandēts Bruņoto vilcienu pulkam par komandiera v.i. (līdz 1938. gada februārim).
1940. gada vasarā atvaļināts. Dzīvojis Jēkabpilī. 1941. gadā vadījis latviešu pašaizsardzības vienības visā Latvijā, izņemot Rīgu. Vācu okupācijas laikā no 1943. gada virsnieks latviešu leģiona ģenerālinspektora štābā, no 1944. gada janvāra latviešu leģiona 15. divīzijas 34. pulka komandieris. 1944. gadā izvedis 15. divīzijas vienības uz Vāciju, vēlāk darbojies ģenerālinspektora štābā. Pēc 2. pasaules kara trimdā Vācijā, no 1952. gada - ASV. Miris 1979. gada 17. maijā Sentpītersbergā, Floridas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Polijas Polonia Restituta ordenis III šķiras; b) Krievijas Svētā Staņislava ordenis II un III šķiras, Svētās Annas ordenis III un IV šķiras; c) Vācijas Dzelzs krusts I un II šķiras.
Precējies 1916. gadā ar Elizabeti Iljinsku (1893), dēli Vasilijs (1918), Juris (1919).
Studentu korporācijas "Fraternitas Vanenica" goda filistrs.

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–156.-157. lpp.