BRUNO BLOSFELDS

(1886-1946), ārsts pulkvežleitnants

Dzimis 1886. gada 7. maijā Rīgā štauera ģimenē. Beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā. Studējis medicīnu Kēnigsbergā (1908-1910) un Cīrihē (1910-1914). No 1914. gada oktobra strādājis Rīgas kara hospitālī. 1915. gadā Tomskas Universitātē ieguvis ārsta diplomu; ārsts epidemiologs Dienvidrietumu frontē, vēlāk – Ziemeļu frontē Rīgā. No 1917. gada līdz 1918. gada februārim Viskrievijas zemstu savienības ārsts. No 1918. gada maija vecākais ārsts Volkoviskas slimnīcā Grodņas guberņā. 1920. gada pavasarī atgriezies Latvijā. No 1920. gada aprīļa Ludzas apriņķa ārsts, no 1921. gada augusta privātārsts. No 1922. gada 16. oktobra Latvijas armijā ārsts kapteinis; 2. Ventspils kājnieku pulka vecākais ārsts. Ārsts pulkvežleitnants (1929). No 1931. gada Daugavpils Kara slimnīcas priekšnieks. 1940. gadā arī Zemgales divīzijas ārsts.
1940. gada oktobrī ieskaitīts 24.Teritoriālajā strēlnieku korpusā, vēlāk atvaļināts. Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapgabala Arodu savienības Sociālo lietu galvenās daļas Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs. No 1944. gada bēgļu gaitās Vācijā. Miris 1946. gada 12. novembrī.
Apbalvojumi: Latvijas Atzinības krusts IV šķiras.
Precējies 1916. gadā ar Valentīnu Šeļihovu (1885-1955 ASV), bērni Irina (1916-1970), Igors (1922-1985), šķīries; otrreiz precējies 1930. gadā ar Elizabeti Kozlovsku (1906; 1997. gadā dzīvoja Austrālijā), dēli Jānis Ludvigs (1932), Bruno (1934), meita Dagnija (1940).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–110.-111. lpp.