NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ

(1897-1966), pulkvedis

Dzimis 1897. gada 28. augustā Ļaudonas-Odzienas pagasta Odzienas muižā amatnieka ģimenē. Mācījies Rīgas garīgajā seminārā. 1915. gada maijā iestājās Viļņas karaskolā, bet pēc 3 nedēļām slimības dēļ tika atvaļināts. 1915. gada oktobrī atkārtoti iestājies Viļņas karaskolā, beidzis 1916. gada janvārī praporščika pakāpē; dienējis 232. rezerves bataljonā., vēlāk - 70. rezerves bataljonā. Podporučiks. (1916. gada decembris), poručiks (1917. gada oktobris), štābkapteinis (1917. gada oktobris). No 1916. gada 275. kājnieku pulka virsnieks. 1917. gada martā iecelts par izlūku komandas priekšnieku. 1917. gada novembrī atstājis pulku. 1919. gada martā tika mobilizēts Sarkanajā armijā; 9. Padomju Latvijas strēlnieku pulka rotas komandieris (no 1919. gada aprīļa bataljona komandieris). 1919. gada 30. aprīlī kaujā pie Ērģemes ievainots un evakuēts uz Rīgu. 1919. gada 22. maijā dezertējis un palicis Rīgā.
1919. gada 1. maijā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk-Liepājas karaskolā. 1919. gada 9.-20. novembris - savienotā Valmieras bataljona komandieris kaujās ar bermontiešiem pie Liepājas. 1919. gada novembrī iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieri. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus. Pulkvežleitnants (1924), pulkvedis (1939). No 1925. gada Daugavpils pilsētas komandants. No 1926. gada 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieris (vēlāk pulka saimniecības priekšnieks). 1929.gadā beidzis virsnieku kursus, 1938. gadā - pulka komandieru kursus. 1935. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu, 1939. gadā - par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri.
1940. gada septembrī ieskaitīts 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā; 295. strēlnieku pulka komandieris. 1941. gada pavasarī pulks pārvietots no Kuldīgas uz Alūksni, kur Ābeltiņš 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 1943. gadā piespriesti 10 gadi ieslodzījuma. No 1954. gada nometinājumā Krasnojarskas novada Severojeņisejskas rajonā. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Dzīvojis Baldonē. Miris 1966. gada 31. jūlijā. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas Lāčplēša Kara ordenis III šķiras, Triju Zvaigžņu ordenis III un IV šķiras, Viestura ordenis III šķiras, Aizsargu Nopelnu krusts, Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; b) Krievijas Svētā Vladimira ordenis IV šķiras, Svētā Staņislava ordenis III šķiras, Svētās Annas ordenis IV šķiras, Svētā Jura krusts IV šķiras.
Precējies 1924. gadā ar Kseniju Romāni (1897; 1998. gadā dzīvoja Latvijā), bērni Ligija (1924-1955), Nikolajs (1926-1991).

Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998.–55.-56. lpp.