JŪLIJS
VĒVERIS ALFRĒDS (1892-1947), pulkvedis-leit-nants.
Dz.
21. aug. Rīgā koku šķirotāja ģimenē. 1914 beidzis
Rīgas pilsētas reālskolas komercnodaļu. 1914 VII mobilizēts
armijā un ieskaitīts 20. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu
rotā. 1915II beidzis Kazaņas karaskolu (praporščiks);
dienējis 140. rezerves bataljonā, no 1916 IX - 10.
atsevišķajā pulkā, vēlāk - 16. atsevišķajā. pulkā.
Podporučiks (1916III),poručiks (1917 VIII), štābkapteinis
(1917 IX). No 1917 II rotas komandieris, no aug. bataljona
komandieris frontē pie Daugavpils. 1918 II kritis
vācu gūstā, no kura atbrīvots okt. un atgriezies Rīgā.
Nov. brīvprātīgi pieteicies Krievijas Ziemeļu korpusa
Rīgas birojā; ieskaitīs 2. strēln. pulkā Pleskavā
(rotas komandieris). 19191 pārskaitīts Krievijas Ziemeļrietumu
armijā; virsnieks rezerves bataljonā, 1. Rēveles partizānu
pulkā, Talabskas strēln. pulkā. Maijā kaujās ievainots.
1920 I atvaļināts un atgriezies Latvijā.
1920.19.V mobilizēts Latvijas armijā (kapteinis);
rotas komandieris 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1923
beidzis virsnieku kursus, 1929 - bataljona komandieru
kursus. Pulkvežleitnants (1925). No 1925 bataljona
komandieris 7. Siguldas kājnieku pulkā (vēlāk pulka
saimniecības priekšnieks). No 1927. g. 12. Bauskas
kājnieku pulka saimniecības priekšnieks.
1940 IX pārskaitīts 24. TSK 227. strēln. pulkā; dec.
atvaļināts. 1941. g. vasarā Talsu pilsētas un apr.
latv. pašaizssardzības vienību priekšnieks. Vēlāk
vācu okupācijas laikā Talsu pilsētas vecākais. 1942-43
bijis 24. Talsu kārtības dienesta bataljona komandieris.
Atcelts no amata pēc konflikta ar vācu sakaru virsnieku
Ļeņingradas frontē. 1943-45 Kuldīgas apr. priekšnieks.
1945.8. V pa jūru devies bēgļu gaitās, taču laivas
motora kļūmes dēļ atgriezies. Ar svešu vārdu dzīvoja
Laidzes pag. Līdumos. 1946.8.VII apcietināts, dec.
piespriests nāvessods, kas izpildīts 1947. g. 20.
martā Rīgā.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo IV šķ., Vo III šķ., ANk;
b) Krievijas Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao IV šķ.
Precējies 1920 ar Ņinu Zakvašinu (1897-1947; izsūtījumā
izdarījusi pašnāvību). Brālis Aleksandrs Vēveris
(1907-1985), Latvijas armijas virsleitnants, latviešu
leģiona kapteinis.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 487.-488.
lpp.
