PĒTERIS
VAIVADS (1894-1941), pulkvedis.
Dzimis 19. nov. Olaines pag. Lapsās. 1912 beidzis
V. Olava komercskolu Rīgā, mācījās mežkopības kursos
Pētermuižā. 1915 II mobilizēts armijā un ieskaitīts
28. rezerves bataljonā Harkovā. 1915 VII beidzis Tiflisas
karaskolu (praporščiks); dienējis 16. Turkestānas
strēln. pulkā, rotas komandieris. 1916. g. kaujās
ar turkiem varākkārt ievainots un kontuzēts. Podporučiks
(1916 V), poručiks (1916 IX), štābkapteinis(1917III).
No 1916X1 bataljona komandieris. 1918. g. sāk. atvaļināts,
bet drīz pēc tam iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo
armijā un piedalījies kaujās ar Sarkano armiju Kutaisi,
Novorosijskā, Rostovā pie Donas. 1918 VIII atstājis
dienestu, atgriezies Latvijā.
No 1919.2. VII Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (kapteinis); dienējis 7. atsevišķajā bataljonā,
no aug. - 1. Liepājas kājnieku pulkā (rotas komandieris,
vēlāk bataljona komandieris). Pulkvežleitnants (1920
IV), pulkvedis (l 927). 1920 XII -1921 III arī Falangas
garnizona priekšnieks. 1924 beidzis vecāko virsnieku
kursus. No 1924 pulka saimniecības priekšnieks, no
1925 pulka komandiera palīgs. 1925-26 kara ministra
sevišķu uzdevumu virsnieks, no 1926. g. 4. Valmieras
kājnieku pulka komandiera palīgs. 1930 beidzis Kara
akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. No 1933. g. 10.
Aizputes kājnieku pulka komandieris. 1939 XI atvaļināts
pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Rīgā. Miris 1941. g. 2.
janv. Tērvetē, Latvijas Sarkanā Krasta tuberkulozes
sanatorijā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ.,
Vo II (š) šķ., ANk; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ.,
Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao II (š), III (š) un IV šķ.
Precējies 1924 ar Molliju Zībergu (1895-1957).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 475.-476.
lpp.