FRICIS
UPENIEKS VILIS (1896-1990),
pulkvedis-leitnants.
Dz.
4. apr. Gaiķu pagastskolā skolotāja ģimenē. 1913 beidzis
Tukuma pilsētas skolu. Bijis skolotājs Gaiķu ministrjas
skolā. 1915 VIII mobilizējās armijā un ieskaitīts
2. Rīgas latv. strēln. bataljonā. 1916 VII beidzis
Pleskavas praporščiku. skolu (praporščiks); dienējis
Latv. strēln. rezerves bataljonā (vēlākajā pulkā),
no dec. -7. Bauskas latv. strēln. pulkā. Podporučiks
(1917). No 1918 IV dienējis Sarkanās. armijas 7. latv.
pad. strēln. pulkā; 1919 VI dezertējis.
No 1919.10. VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (virs-leitnants); dienējis Ziemeļlatvijas brigādes
rezerves bataljonā (no jūl. nos. 4. Siguldas kājnieku
pulks, no aug. - 6. Rīgas kājnieku pulks); no 1919
VII rotas komandieris. Nov. ievainots. 1920 VII pārcelts
uz Robežsargiem (vēlāko Robežsargu diviziju); no
nov. rotas komandieris. 1922 pārcelts uz 6. Rīgas
kājnieku pulku. Kapteinis (1924), pulkvežleitnants
(1934). 1926 un 1930 beidzis virsn.ieku kursus. No
1934 bataljona komandieris, vēlāk štāba priekšnieks.
1939 iecelts par bataljona komandieri 5. Cēsu kājnieku
pulkā, 1940 II - 10. Aizputes kājnieku pulkā.
1940IX pārskaitīts 24. TSK; 285. strēln. pulka štāba
priekšnieks. 1941 VI izbēdzis no karaspēka vasaras
nometnes Litenē. Vācu okupācijas laikā 1941-43 cenu
inspektors Bauskā. 1943 mobilizējās latv. leģionā;
inspektors Paplakas mācību nometnē. 1944. g. rudenī
atgriezies Rīgā. No 1945 padomju apcietinājumā, piespriesti
10 gadi ieslodzījuma. Atradies Jaroslavlas apg. soda
nometnēs. Atbrīvots 1954. Dzīvoja launpilī, Višķos,
no 1962 - Rīgā. Bijis liftnieks trikotāžas fabrikā
"Rīgas adītājs", vēlāk pensijā. Miris 1990.
g. 7. martā. Apbedīts Bauskā, Jaunajos kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo V šķ., ANk.
Precējies 1921 ar Irēnu Štālu (l 898-1967), bērni
Edgars (1922-1967), Veneta Ērika (l926).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 473. lpp.
