agad Daugavpils cietoksnis ir vienīgais īpašu pārbūvju neskarts 19.gadsimta 1.puses cietoksnis Baltijā. Cietoksnis ir vienīgais Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez ievērojamām izmaiņām un ar unikālu fortifikācijas sistēmu. Cietokšņa ansamblis sastāv no galvenā cietokšņa ar ampīra un klasicisma apbūvi, ar attīstītu aizsardzības sistēmu, kas atrodas Daugavas labajā krastā, un no priekštilta nocietinājuma , kurš atrodas Daugavas kreisajā krastā, kas kalpo tilta un pārceltuvju aizsardzībai, veidojot autonomu aizsardzības sistēmu.
Daugavpils cietoksnis – unikāls arhitektūras un kultūras piemineklis, kas kļuvis par Daugavpils simbolu un atradis savu veidolu pilsētas ģerbonī.

Cietoksnis no putna lidojuma.

1994.gada 21.jūnijā ar LR Ministru Kabineta rīkojumu Nr.294 “Par nekustamo īpašumu – Daugavpils cietoksnis” to pārņēma Daugavpils pilsētas pašvaldība. Cietokšņa teritorija sadalīta 2 zonās – dienesta (mācību korpusi un kazarmas) un dzīvojamā zonā. Dzīvojamā zonā atrodas 14 dzīvojamās mājas, kas uzceltas 19.gadsimtā un 5 mūsdienīgas daudzdzīvokļu mājas. Šajā mikrorajonā dzīvo nedaudz vairāk par 5 000 iedzīvotāju.

Cietoksnis atradās Finansu ministrijas Valsts īpašuma departamenta pārraudzībā. Daugavpils pilsētas pašvaldībai bija uzdots saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu (ēkas, būves, darbgaldus un citas stacionārās iekārtas, kā arī komunikācijas ar visām nepieciešamajām apkopes un ekspluatācijas iekārtām).
1994.gada septembrī Daugavpilī ieradās Latvijas Republikas Nekustamā īpašuma departamenta galvenais speciālists, lai risinātu ar cietoksni saistītās problēmas. Krievijas karaspēka daļu pamestajā cietokšņa teritorijā nekāda saimnieciskā darbība netika veikta. Visas darbojošās komunikācijas bija atslēgtas, kas veicināja ēku un būvju tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. Iepazinies ar objektu uz vietas, departamenta speciālists uzskatīja par nepieciešamību noslēgt līgumu ar Daugavpils pilsētas pašvaldību, lai nodotu tai šī vēsturiskā pieminekļa izmantošanas tiesības. Cietokšņa izmantošanas iespējas palika neskaidras. Paredzēja to iznomāt biznesa struktūrām un organizācijām, piešķirot finansiālus atvieglojumus (pirmos 3 gadus atbrīvot no nomas maksājumiem) ar nosacījumu, ka nomnieku naudas ziedojumi tiks izmantoti ēku un telpu restaurācijā.
Jāatzīmē, ka LR Aizsardzības ministrija pašā sākumā atteicās no Daugavpils cietokšņa izmantošanas Latvijas Armijas vajadzībām, kaut gan iepriekšējos gadsimtos cietoksnis kalpoja kā militārs objekts.
1994.gadā cietoksnī tika izvietots Daugavpils zonālais arhīvs. Uz jauno dislokācijas vietu Vaļņu ielā tika pārvietota Daugavpils rajona policija. Mācību lidlauku savā pārraudzībā pārņēma zemessargi. Bijušā bērnudārza ēkā 1995.gadā tika atvērta bērnu patversme. Diemžēl 2003.gadā savu darbību pārtrauc pamatskola, kas cietoksnī darbojās no 1948.gada.
1995.gadā projektētāju birojs “M.I.B.Bruzis” veica Daugavpils cietokšņa kompleksa inventarizāciju un sastādīja plašu rakstisku slēdzienu. Tajā bija ne tikai cietokšņa ansambļa stāvokļa apsekojuma rezultāti, bet arī izstrādāti praktiski pasākumi cietokšņa saglabāšanā. Lai izvērtētu Daugavpils cietokšņa starptautisko nozīmi, bija nepieciešams apkopot faktiskos datus un fotomateriālus un nogādāt tos uz Lježu un Belforu.
Ar Ministru Kabineta 1998.gada 25.augusta rīkojumu Nr.426 Daugavpils cietoksni savā īpašumā pārņēma Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra. Kopējā Daugavpils cietokšņa zemes platība = 92 ha. Valsts Nekustamā īpašuma aģentūrai tika nodotas ēkas, būves, kazemāti, bastioni, kuri ir gan vietējas, gan valsts nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi, un to kopējā platība ir 82603,3 m2 (kvadrātmetri). Īpašums tika pārņemts ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Lai uzturētu un restaurētu cietoksni, aģentūrai līdzekļu nebija. Pamestajās un tukšajās ēkās no mitruma bojājās griesti, sapuva parketa grīdas. Jumti ir avārijas stāvoklī. Drenāžas sistēma ir bojāta. Par nožēlu, izkārtnes uz ēkām “Arhitektūras piemineklis” neglābj tās no bojāejas.
Iespējams, ka zaudējumi būtu lielāki, ja valsts ik gadus nepiešķirtu finansējumu apmērā Ls 20 000 cietokšņa apsargāšanai. Cietokšņa teritorijas apsaimniekošanai, uzturēšanai un nekustāmā īpašuma nodokļu apmaksai nepieciešami aptuveni
Ls 40 000 gadā. Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra par ekskursantu ieeju Daugavpils cietokšņa teritorijā iekasē simbolisku maksu – 0,20 Ls (bērniem – 0,10 Ls). Par minimālu maksu tiek iznomātas telpas noliktavu vajadzībām cietokšņa teritorijā, jo iznomājamās telpas neatbilst tehniskajām normām, kas ļautu iekasēt lielāku nomas maksu. Kopējā iznomāto telpu platība ir 1884 m2 (kvadrātmetri). Šie ienākumi gada laikā ir aptuveni Ls 2 500. Izmaksas, kas saistītas ar cietokšņa uzturēšanu un apsaimniekošanu, pārsniedz reālos ieņēmumus, līdz ar to šis nekustamais īpašums ir nerentabls.
Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra ik gadus iegulda lielus naudas līdzekļus cietokšņa un tam pieguļošās teritorijas saglabāšanā un sakārtošanā. Lielākās izmaksas saistītas ar koku un krūmu izciršanu, lai nepieļautu cietokšņa vaļņa sienu sabrukšanu, teritorijas uzkopšanu un rekonstrukciju. Veikti telpu remontdarbi, ūdensvada un kanalizācijas renovācijas darbi, elektromontāžas darbi.
Divu Nīderlandes kultūras organizāciju pārstāve Henni Time, vairākkārt esot Latvijā kultūras sakaru apmaiņā, ir izbrīnīta par to, cik maz par unikālo kultūras pieminekli zina Rīgas ierēdņi. “Otra šāda cietokšņa nav Eiropā!”, apgalvo Times kundze. Viņa uzskata, ka zaudēt šādu nozīmīgu vēstures pieminekli nav tiesību ne Daugavpilij, ne Latvijai. Ar viņu vienisprātis ir Nīderlandes vēstnieks Latvijā, kas ar vizīti apmeklēja Daugavpili un apsolīja savu atbalstu UNESCO pievērst uzmanību cietokšņa problēmai un ārvalstu investīciju piesaistē.
Pēdējos gados cietoksni apmeklēja gandrīz visi Latvijas prezidenti un daudzi valdības pārstāvji. Katrs no viņiem izteica savus priekšlikumus cietokšņa problēmas risināšanā – Policijas akadēmijas izvietošana, studentu pilsētiņas izveidošana u.c. Neviens no priekšlikumiem tā arī netika īstenots.
Daugavpils cietokšņa teritorijā bieži notika dažādi pasākumi.
1993.gadā vasarā tika svinēta cietokšņa jubileja – 160 gadi. Pasākuma dalībnieki sanāca pie viena no cietokšņa komendanta – ģenerālleitnanta G.Pilenko kapa un godināja viņa piemiņu. Kaps atrodas gandrīz blakus vietai, kur kādreiz atradās cietokšņa baznīca. Spēlēja kara orķestris, skanēja marši, uzstājās Daugavpils un Rīgas kara un vēstures klubu pārstāvji. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties un apskatīt interesantākās vēsturiskās vietas cietoksnī – ceļojumu pili, cara istabas, kameras, cietokšņa vaļņus, kazarmas, strūklaku u.c. Tas deva iespēju ne tikai interesentiem uzzināt vairāk par Daugavpils cietoksni, bet arī pievērst sabiedrības uzmanību pieminekļa saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
1997.gada 13.septembrī cietoksnī notika alus festivāls “Rudens cietoksnī”.
2001.gada jūnijā notika retro automobiļu parāde, kuru organizēja Daugavpils novadpētniecības un vēstures muzejs un SIA “Tehniskais muzejs”. SIA ”Tehniskais muzejs” toreiz atradās cietokšņa kādreizējās pulvera noliktavu telpās, kur bija apskatāma seno mašīnu un motociklu ekspozīcija. Finansiālu apsvērumu dēļ muzejs ir slēgts.
2001.gadā cietoksnī notika velotriāla un mototriāla pilsētas kausa sacensības.

Velo - mototriāla sacensības cietoksnī. 2001.g.

Daugavpils reģionālā attīstības aģentūra kopā ar Valsts Nekustamā īpašuma aģentūru izstrādā projektu investīciju piesaistē Daugavpils cietoksnim. Tas paredz izveidot cietoksnī tūrisma, kultūras un sociālo infrastruktūru. Patreiz ir jāveic cietokšņa inventarizācija, un tikai tad būs iespējams izstrādāt detalizētu pasākumu plānu. Inventarizācijai līdzekļus piešķīrusi Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra, bet investīcijas sola Eiropas strukturālie fondi. Kāds būs investīciju apjoms, vai izdosies saglabāt unikālo pieminekli “Daugavpils cietoksnis” nākamajām paaudzēm – rādīs laiks.
Sakarā ar LR MK lēmumu par Daugavpils cietokšņa izpārdošanu pa daļām šobrīd unikālā pieminekļa nākotne ir neskaidra un neiepriecinoša. Katrs, kas vēlas, var kļūt par kāda atsevišķa cietokšņa objekta īpašnieku un izmantot to pēc sava ieskata, atbilstoši Likumam par kultūras pieminekļu aizsardzību.
Daugavpils varētu lepoties ar seno cietoksni un rādīt to tūristiem, ja vien spētu pārveidot vēstures un arhitektūras pieminekli par tūrisma centru - muzeju.