ietokšņa pērle - baznīca, kuru uzcēla jezuīti baroka stilā. Vienlaikus tika celta arī jezuītu koledža.

Skats uz baznīcu un cietokšņa nocietinājumiem.

Iespējams, projekta autors bija Krievijas galma arhitekts itālietis Bartolomeo Frančesko Rastrelli, kas tajā laikā Kurzemē cēla hercoga Bīrona rezidenci. Celtniecības darbi uzsākti 1737.gadā, turpinājās līdz 1746.gadam. Baznīcu iesvētīja Vasarsvētkos. Iekštelpu apdares darbos piedalījās daudzi slaveni mākslas meistari (gleznotāji J.Guldfingers un Vasiļevskis, kokgriezēji M.Šulcs un I.Švills). Baznīcas iekštelpu greznais dekors (sevišķi altāris) kalpoja par piemēru daudzu Latgales baznīcu celtniecībā un izdaiļošanā. Jezuīti uzcēla arī konventa ēku un skolu.
18.gs. otrajā pusē jezuītu baznīcas liktenis bija cieši saistīts ar vēsturiskajiem notikumiem Latgalē. 1773.gadā pēc Latgales pievienošanas Krievijai tika nolemts, ka Dinaburgā jābūvē cietoksnis. Krievijas valdība atpirka jezuītiem piederošo zemesgabalu un uz tā esošās ēkas un baznīcu par 300 tūkst. zelta rubļiem.
1811.gadā katoļu baznīca ar Svētās sinodes lēmumu tika pārveidota par garnizona pareizticīgo katedrāli. Līdz ar to tika pārveidots tās ārējais izskats, iekštelpu dekorēšana un izgleznošana bija uzticēta ievērojamiem krievu māksliniekiem.
20.gs. 20-tajos gados, kad cietoksnī bija izvietots Latvijas Armijas garnizons, baznīcai atkal nomainīja krustus un 1923.gadā to iesvētīja kā luterisku baznīcu.

Skats uz cietokšņa baznīcu un Mihaila vārtiem. 19.gs. 20.gadi

Zemgales divīzijā dienēja dažādu nāciju karavīri. Līdz ar to notika triju konfesiju dievkalpojumi. Baznīca tika sadalīta it kā trijās daļās: centrālajā daļā izvietojās luterticīgie, kreisajā pusē – katoļi un labajā – pareizticīgie. 20-tajos gados par Daugavpils garnizona Latviešu biedrības pareizticīgo mācītāju kalpoja nākamais mitropolīts A.Pētersons.
1929.gadā ar LR Pieminekļu biedrības lēmumu baznīca bija iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
1944.gadā aviācijas uzlidojumu un bombardēšanas rezultātā baznīca daļēji bija nopostīta.

1951.gadā speciāla komisija pieņēma lēmumu par baznīcas atjaunošanas nelietderīgumu, jo uzskatīja, ka celtnei nav arhitektoniskas un saimnieciskas vērtības.
1958.gadā baznīcas drupas pilnīgi demontēja un novāca. Daugavpils zaudēja ne tikai arhitektūras pieminekli, bet arī savu katoliskās un latviskās kultūras centra seju.

vairāk