Aleksejs Pešehonovs
1867-1933
ekonomists, statistiķis, rakstnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks.

Mācījās Tveras garīgajā seminārā, 1884.g. atskaitīts kā “neuzticams”. Vairākas reizes tika arestēts un nosūtīts pa etapu.
Strādāja par statistiķi dažādās zemstēs, publicējis vairākus darbus statistiskas jomā. No 1899.g. Pēterburgā vadīja iekšējo apskatu žurnālā “Русское Богатство” (no 1904.g. redkolēģijas loceklis).
No 1903.gada aktīvs dalībnieks organizācijā “Союз Освобождения”. Sadarbojās ar eseru CO “Революционная Россия”. Iekļāvās sabiedrisko dalībnieku deputācijā, kas centās novērst asiņaino izrēķināšanos ar strādniekiem 1905.g. 9.janvārī. Tika arestēts, ieslodzīts Petropavlovskas cietoksnī, vēlāk izsūtīts.
Viens no eseru partijas dibinātājiem. No 1905.g. novembra viens no eseru laikraksta “Cын Отечества ” redaktoriem. 1906.g. vasarā viens no Tautas sociālistu partijas dibinātājiem; šīs partijas programmas pielikumu autors (“Русское Богатство”, 1906), partijas iespiedorgāna ''Народно-социальное обозрение” redakcijas loceklis. Autors vairākiem darbiem par agrāro jautājumu. Arestēts par savu politisko un sabiedrisko darbību, 1912.g. izcieta sodu Dinaburgas cietoksnī.
Pēc 1917.g. Februāra revolūcijas Pēterburgas KSD Padomes izpildkomitejas loceklis. 1. maijā iekļāvās Padomes komisijā, lai piedalītos sarunās ar Pagaidu valdību. Piedalījās noteikumu izstrādāšanā, uz kuru pamata Padomes pārstāvji piekrita iekļauties valdības sastāvā. Galvenās zemes komitejas loceklis. No 1917.g. 5. maija līdz 31. augustam Pagaidu valdības pārtikas ministrs.
Pēc 1917.g. Oktobra notikumiem darbojās savienībā “Союз возрождения России”, bija šīs savienības pārstāvis Deņikina Brīvprātīgo armijā.
1922.g. pēc apsūdzības par kontrevolucionāro darbību tika izsūtīts uz ārzemēm. Dzīvoja Rīgā, Prāgā, Berlīnē. No 1927.g. PSRS tirdzniecības pārstāvniecības padomnieks Latvijā. Daudzkārt vērsies pie Padomju valdības ar lūgumu atļaut viņam atgriezties Krievijā. Nomira Rīgā, apglabāts Ļeņingradā.