Nikolajs Morozovs
1854-1946
zinātnieks, rakstnieks, dzejnieks.

Mācījies Ženēvā un pašmācības ceļā. Par savas dzīves galveno mērķi uzskatīja cīņu par tautas brīvību un zinātnes attīstību. Bija organizācijas “Земля и воля”(“Zeme un griba”) un partijas “Народная воля” (“Tautas griba”) biedrs, personīgi pazīstams ar K.Marksu un G.Pļehanovu, I Internacionāles biedrs. 28 gados viņam par aktīvu revolucionāru darbību piesprieda mūža ieslodzījumu, kuru viņš izmantoja lietderīgi – veicot zinātniskos pētījumus un pievēršoties literārai darbībai. Šliserburgas cietoksnī sarakstīja 26 zinātnisko un literāro darbu sējumus. 1905.gada revolūcijas rezultātā atbrīvots, N.Morozovs iznāca brīvībā kā zinātnieks ar pasaules vārdu, cietumā veicot nozīmīgus atklājumus dabaszinātnēs, ķīmijā, fizikā, astronomijā. Liels viņa ieguldījums ir Bībeles izzināšanā.
1906.g. pēc D.Mendeļejeva rekomendācijas par darbu “Периодические системы строения вещества” (“Vielas uzbūves periodiskās sistēmas”) N.Morozovam (bez disertācijas aizstāvēšanas) tika piešķirts zinātņu doktora grāds. Bijušais “politiskais noziedznieks” tika nominēts par P.Lesgafta Augstākās skolas analītiskās ķīmijas profesoru. Pēc pāris gadiem viņš kļūst par astronomijas profesoru, daudzu zinātnisko biedrību locekli pat bez vidējās izglītības.
1910.g. N.Morozovs laiž klajā savu dzejoļu krājumu “Zvaigžņu dziesmas” (“Звездные песни”). Autoru apsūdzēja par tādu dzejoļu rakstīšanu, kuri modināja sacelšanos garu un sauca cīņā pret Krievijā valdošo valsts un sabiedrisko iekārtu, un apcietināja uz 1 gadu. 1912.g. soda izciešanai viņu nosūtīja uz Dvinskas cietoksni, kur ieslodzīja vieninieku kamerā. Blakus kamerās sēdēja viņa paziņas – profesors Mjakotins un rakstnieks Pešehonovs.
Dvinskas cietoksnī N.Morozovu stingri uzraudzīja. Šeit viņš sāka nodarboties ar aviācijas un gaisa kuģošanas problēmu izpēti, matemātiku un Bībeli. Strādājot pie vēsturiskā darba “Пророки” (“Pravieši”), viņš apguva senebreju valodu. N.Morozova grāmata “Пророки. История возникновения библейсик пророчеств, их литературное исложение и характеристика” (“Pravieši. Bībeliskās pravietības rašanās vēsture, tās literārais izklāsts un raksturojums”), kura izdota Maskavā 1914.g. pierāda autora pamatīgās ivrita zināšanas. N.Morozovs bija poliglots, pārvaldīja 11 valodas.
1912. g. jūlijā - augusta sākumā uzrakstīja stāstu “Мытарства осужденного”
(“Notiesātā ciešanas”), septembrī – stāstus “У таинственного порога” (“Pie noslēpumainā sliekšņa”), “Лиза Дурнова” (“Ļiza Durnova”), “ Большая дорога” (“Lielais ceļš”), “ Во имя братства” (“Brālības vārdā”), “ Захолустье” (“Nomale”), “ По волнам увлечения” (“Kaislību viļņos”), “Свободные горы” (“Brīvie kalni”),” Перед грозой” (“Pirms vētras”), “ На перепутье” (“Krustcelēs”), kuri tiks ievietoti krājumā “ Повести моей жизни” (“Manas dzīves stāsti”).
Dvinskas cietoksnī N.Morozovs pavadīja apmēram astoņus mēnešus. Šis viņa apcietinājums, par laimi, bija pēdējais.
No 1918. g. līdz pat savas dzīves beigām (1946.g.) N.Morozovs vadīja Lesgafta vārdā nosaukto Dabaszinātņu institūtu. 1932.g. viņs kļuva par PSRS ZA Goda locekli.
Viņa zinātnes un literatūras pētījumi ir cilvēces mantojums.