ĻUĻAKS
KRIŠJĀNIS
(1883-1981), pulkvedis.
Dzimis
26. jūn. Zasas pag. zemnieka ģimenē. Beidzis Jēkabmiesta
pilsētas skolu. 1902 kā brīvprātīgais iestājās armijā,
43. kājnieku pulkā, 1903 - Čugujevas junkurskolā (beidzis
1906; podporučiks); dienējis 115. kājnieku pulkā Rīgā.
Poručiks (1909), štābkapteinis (1913). No 1914. g.
29. divīzijas sakaru nodaļas priekšnieks. 1915II kaujās
Austrumprūsijā kritis vācu gūstā, no kura atbrīvots
1918 XI. Atgriezies Krievijā, kur dec. mobilizēts
Sarkanajā armijā. Ēdināšanas punkta priekšnieka palīgs
(vēlāk priekšnieks) Dno, Čudovas un Jekaterinodaras
dzelzceļa stacijās. 1921 VII Maskavā atvaļināts.,
29. VII nelegāli pārgājis Latvijas robežu.
No 1921.3.IX Latvijas armijā (kapteinis); dienējis
Elektrotehniskajā divizionā, no 1922 - Kara skolā
(Inženieru nodaļas grupas vadītājs). Pulkvežleitnants
(1924), pulkvedis (1929). 1926 beidzis Virsnieku akadēmiskos
kursus; kara zinību lektors. 1928-29 Kara sk.olas
priekšnieka vietas izpildītājs. 1929IX piekomandēts
4. Valmieras kājnieku pulkam, nov. - 2. Ventspils
kājnieku pulkam. Bataljona komandieris, pulka komandiera
v.i. No 1930 Virsnieku kursu priekšnieks, no 1932.
g. 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera vietas izpildītājs.
1933 iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas priekšnieu.
No 1934IX arī Kara muzeja padomes loceklis, no 1936
X Kara muzeja pārvaldnieks. 1938 VI atvaļināts sakarā
ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīv. Rīgā. Bijis
a/s "Drošība" valdes loc.
Vācu okupācijas laika 1941-44 Apdrošināšanas pārvaldes.
imobiliju (nekustamā īpašuma) pārvaldnieks. No 1944
bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk trimdā ASV. Miris 1981.
g. 11. apr. Glendeilā, Kalifornijas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III un IV šķ., Zviedrijas
Vo III šķ.; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ., Sv. Šo
III (š) šķ., Sv. Ao III (š) šķ.
Precējies 1923 ar Ellu Otīliju Biringu (1895).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 317.-318.
lpp.
