VOLDEMĀRS KLEPERIS JĀNIS (1893-1935), pulkvedis.

Dzimis 27. martā Raunas pagastā. Beidzis Polockas kadetu korpusu. 1910 kā brīvprātīgais iestājās armijā, 16. huzāru pulkā Rīgā, 1912 - Irkutskas karaskolā. 1913 XII slimības dēļ atvaļināts. 1914 VIII brīvprātīgi iestājās armijā, 206. kājnieku pulkā, no okt. dienējis 1. rezerves pulkā. Praporščiks (1915 I; pēc pārbaudījuma nokārtošanas Orānienbaumas praporščiku skolā); dienējis 83. rezerves pulkā, no febr. - 50. Sibīrijas strēln. pulkā; izlūku komandas priekšnieks, rotas komandieris. 1915. g. kaujās Ziemeļu (Rīgas) frontē un Gallcijā vairākkārt ievainots un kontuzēts. Podporučiks (1916 XI), poručiks (1917 III). No 1917. g. janv. 2. Rīgas latv. strēln. pulka rotas komandieris. No sept. 1. Omskas "nāvinieku" nod. priekšnieka vietnieks. 1917 XII de­vies atvaļ. uz Vladivostoku, 19181 Harbinā iestājās jātnieku pulkā.
1918.29.XI Tālajos Austrumos iestājās Imantas pulkā (virsleitnants); no 1919 III rotas komandieris, 1919 VI-IX bataljona komandieris. Nov. izslēgts no pulka, bet 1920II ar Latvijas Pagaidu valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos rīkojumu atkal ieskaitīts pulkā. 1920 VI atgriezies Latvijā; virsnieks 2. atsevišķajā eskadronā, no sept. - Kara skolas Jātnieku nodaļā. Kapteinis (1922), pulkvežleitnants (1929), pulkvedis (1934). 1923 beidzis virsnieku kursus un pārcelts uz Jātnieku pulku; eskadrona komandieris. 1924 iestājās Virsnieku akadē­miskajos kursos (beidzis 1926). No 1927 Armijas komandiera štāba Opera­tīvās daļas nodaļas priekšnieka palīgs, no 1929 Kara ministrijas Padomes sekretārs, no 1930 Armijas štāba Operatīvās daļas Informācijas nodaļas ārējās informācijas pārzinis. 1931 iecelts par Jātnieku pulka diviziona komandieri (vēlāk pulka saimniecības priekšnieks). No 1934. g. apr. Virsnieku kursu grupas vadītājs, no aug. Zemgales divīzijas štāba priekšnieks. 1935 IX atvaļināts slimības dēļ. Miris 1935. g. 6. dec. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III un V šķ., ANk, Igaunijas Ēo IV šk., Lietuvas Njm, Zviedrijas Šo IV šķ.; b) Krievijas Sv. Šo II un III šķ., Sv. Ao III un IV šķ., Sv. Jk III un IV šķ.
Precējies 1921 ar Elzu Kreišmani (1896).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 252. lpp.

 
 
 

© 2012 Latgales centrālā bibliotēka, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs, Daugavpils zonālais valsts arhīvs
KKF finansiāls atbalsts