PĒTERIS
KIRE (1894-1940), pulkvedis.
Dzimis 21. maijā Pērkones pagastā. 1913 beidzis komercskolu
Liepājā un kā brīvprātīgais iestājās armijā, Daugavgrīvas
cietokšņa garnizonā. Prapopščiks (1914 VII; pēc pārbaudījuma
nokārtošanas), podporučiks (1916 XII), poručiks (1917II),
štābkapteinis (1917 X). 1914IX-XI komandējumā Viļņas
karaskolā. 1915 VI pārcelts uz 4. aplenkuma artilērijas
pulku Ziemeļu (Rīgas) frontē; no nov. baterijas komandieris.
No 1917. g. okt. 4. atsevišķā artilērijas diviziona
baterijas komandieris. 1918 III atvaļināts, bijis
strādnieks. 1918IX Ņižņijnovgorodā mobilizēts Sarkanajā
armijā; 1919 IV Latvijā dezertējis.
No 1919.24. V Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (kapteinis); dienējis Rīgas Jūrmalas komandantūrā,
vēlāk - Rīgas Jaunformējamajos spēkos, 9. Rēzeknes
kājnieku pulkā un Artilērijas rezervē. No 1919 XI
virsnieks Kurzemes artilērijas pulkā (no 1920 III
diviziona komandieris). Pulkvežleitnants (1920 m),
pulkvedis (1925). No 1921 Latgales artilērijas pulka
komandieris. 1923 beidzis vecāko virsniwku kursus,
1925 artilērijas virsnieku kursus. No 1925 Zemgales
artilerijas pulka komandieris. 1926 X iecelts par
Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīgu un piekomandēts
Artilērijas inspektora štābam (no 1928 štāba priekšnieka
v.i.). Bijis pulka komandiera v.i. Bruņoto vilcienu
pulkā (1929-30) un Kurzemes artilērijas pulkā (1934-36).
1937 X atvaļināts pēc paša vēlēšanās. 1940. g. 23.
febr. savā vasarnīcā Majoros izdarījis pašnāvību.
Apbedīts Jūrmalā, Vecdubultu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ.;
b) Krievijas Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao III (š) un
IV šķ.
Precējies 1917 ar Līnu Ģertrūdi Ellu Ulmani (1894).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 250. lpp.
