JULIUSS
KĀRKLIŅŠ
VILHELMS (1878-1942), pulkvedis.
Dzimis
4. aug. Suntažu pag. bezzemnieka ģimenē. 1899 kā brīvprātīgais
iestājās armijā, 98. kājnieku pulkā, 1900 - Viļņas
junkurskolā (beidzis 1902; podpraporščiks); dienējis
97. kājnieku. pulkā, no 1902 XI - Kauņas cietokšņa
kājnieku pulkā. Podpor.učiks (1902), poručiks (1906),
štābkapteinis (1910), kapteinis (1915II), apakšpulkvedis
(1916 XII). No 1910 virsnieku 111. kājnieku pulkā.
1910 iestājās. Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā (beidzis
1913). Pārcelts uz Viļņas kara apgabala štābu. Lai
iegūtu rotas komandēšanas cenzu, 1914 III piekomandēts
105. kājnieku pulkam, l. pasaules kara sākumā virsnieks
76. divīzijas štābā, no 1916IX - 37. armijas korpusa
štābā. 1917 VII iecelts par l. latv. strēln. brigādes
štāba priekšnieku, bet nov. - par 60. divīzijas štāba
priekšnieku. 1918IVatvaļināts.
No 1920.30.XII Latvijas armija (pulkvežleitnants);
Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieks.
Pulkvedis (1921 III; apstiprināts uz iesniegto dokumentu
pamata). No 1921. g. marta 9. Rēzeknes kājnieku pulka
komandieris, no 1921 VH jātnieku pulka komandieris.
1923 iecelts par Vecāko virsnieku kursu priekšnieku,
1924 - par Armijas komandieru štāba Apmācības daļas
priekšnieku. No 1925. g. 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris,
no 1930 Kara skolas priekšnieks. 1935 VIII atvaļināts.
sakarā ar maks. vecuma sasniegšanu. Dzīv. Skaistas
pag. Pumpuros.
1941.15.1 apcietināts, ievietots Daugavpils cietumā,
vēlāk izvests uz Jeņisejskas cietumu. 1942. g. sept.
Krasnojarskā izpildīts nāvessods.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III sk., skautu PZSv,
Zviedrijas Šo m šķ.; b) Krievijas Sv. Šo II (š) un
III šķ., Sv. Ao II (s), III (s) un IV šķ.
Precējies ar Antoniņu Docko (1881), 1934 adoptējis
Helēnu (1924), audzinājis arī par bāreni kļuvušo brāļameitu
Iraīdu.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 240.-241.
lpp.
