TEOFILS
JĀKOBSONS EDGARS (1889-1964),
pulkvedis.
Dzimis
3. apr. Limbažos. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu,
no 1908 studējis būvniecību RPI. 1913 kā brīvprātīgais
iestājās armijā, 26. artilērijas brigādē. Praporščiks
(1914 VII; pēc pārbaudījuma nokārtošanas), podporučiks
(1915 II), poručiks (1915 XI), štābkapteinis (1916
IX). 1914 XI kaujās kontuzēts. No 1916 VII baterijas
komandieris. 1917 XII atlaists, atvaļināts. Dzīvoja
Ņižņijnovgorodā, no 1918 X - Rīgā, no 1919. g. sāk.
- Cēsīs. 1919 V Rīgā mobilizēts Sarkanajā armijā;
pēc dažām nedēļām dezertējis.
No 1919.6.VI Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos
spēkos (kapteinis); dienējis Rīgas Jaunformējamajos
spēkos, 3. atsev.išķajā bataljonā, Artilērijas rezervē.
No 1919 diviziona komandieris, vēlāk saimniecības
priekšnieks Kurzemes artilērijas pulkā, no 1921 -
Latgales artilērijas pulkā. Pulkvežleitnants (1921),
pulkvedis (1926). No 1925 virsnieks Artilērijas. inspektora
štābā. No 1926 Zemgales artilērijas pulka komandieris.
1924 beidzis virsnieku kursus, 1930 - vecāko virsnieku
kursus. 1932 VI iecelts par Vidzemes artilērijas pulka
diviziona komandieri, 1932 VII - par Kurzemes artilērijas
pulka saimniecības priekšnieku. No 1936 Kurzemes divizijas
intendanta v.i. 1939 IV atvaļināts sakarā ar maks.
vecuma sasniegšanu.
1941. g. vasarā latv. pašaizsardzības spēku komandieris
Kurzemē. Vācu okupācijas laikā latv. sakaru virsnieku
Liepājas apg. SS un policijas vadītāja rīcībā. 2.
pasaules kara b. saimnieciskos amatos latv. leģionā.
Pēc kara bēgļu gaitās Vācijā. 1951-58 trimdā ASV,
pēc tam atkal Vācijā. Miris 1964. g. 17. martā Lūdvigsburgā.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo
IV šķ.; b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ., Sv. Šo II
(š) un III (š) šķ., Sv. Ao II (š), III (š) un IV šķ.
Precējies ar Annu Ladanovu, dēls Egons (1923).
Studentu korporācijas "Selonija" filistrs.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska
vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas
Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 200.-201.
lpp.
