REINIS GUNDARS (īstajā vārdā Reinis Stučka, vēlāk līdz 1923 XII Reinis Strenkulis-Stučka; 1882-1938), pulkvedis.

Dz. 19. jūn. Pļaviņu pag. Strenkuļos zemnieka ģimenē. 1903 beidzis N. Mironova komercskolu Rīgā. Pēc RPI Tirdzniecības nod.aļas beigšanas (1910) kā brīvprātīgais iestājās armijā, 16. artilērijas brigādē (atvaļināts 1911 VII pēc rezer­ves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas). 1914 VII Rīgā mobilizējās armijā; virsnieks 24. artilērijas brigādē., vēlāk - 2. artilērijas. brigādē., 2. un 23. atsevišķajā artilērijas divizionā. Podporučiks (1915), poručiks (1916 V), štābkapteinis (1916 VIII), kapteinis (1917IX). No 1916 VIII baterijas komandieris. 1917 XII atstājis daļu un 1918 I Dien-vidkrievijas Brīvprātīgo armijas kontrolētajā Rostovā pie Donas iestājās armēņu družīnā. No 1918 III virsnieks Kaukāza armijas artilērijā Tiflisā. Kaujās ar turkiem kontuzēts. 1918 V-VII turku gūstā. Pēc atbrī­vošanas atgriezies Tiflisā, Kaukāza armijas štāba rīcībā. Apakšpulkvedis (1918), pulkvedis (1919 II). 1918 IX atvaļināts. 1919 I Baku iestājās Cen­trālās Kaspijas (L. Bičerahova) karaspēkā, bet febr. kopā ar Kaukāza armiju pārskaitīts Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. Virsnieks Kaspijas Rietumu piekrastes karaspēkā un flotē, 1919 111-1920 I - artilērijas skolā un 4. artilērijas divizionā Sevastopolē. 1920 III atgriezies Latvijā.
No 1920.9.IV Latvijas armijā (pulkvežleitnants.; 1920 V ieskaitīts par kapteini., jo par apakšpulkvedi bijis paaugstināts pēc 1917 X); Zemgales artilērijas pulka diviziona komandieris. Pulkvežleitnants. (1921), pulkvedis (1925). No 1921. g. janv. Zemgales artilērijas pulka komandieris, no 1925 Latgales artilērijas pulka komandieris. komandieris. 1923 un 1925 beidzis virsnieku kursus, 1930 - Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus. 1932 pārskaitīts virsštatā Artilērijas inspektora štābā, bet sept. atvalļināts slimības dēļ. Dzīvoja savās mājās Ogresgala pag. Bērzkalnos. Miris 1938. g. 20. nov. Apbedīts Ogresgala pag., Vārnu kapos.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo III un IV šķ., skautu PZSv; b) Krie­vijas Sv. Vo IV šķ., Sv. Šo II un III šķ., Sv. Ao II, III un IV šķ.
Precējies 1924 arMarisu Elīzi Indrāni, dz. Krastiņu (1888).
Studentu korporācijas "Talavija" filistrs.
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 189.-190. lpp.