JĒKABS GRĪNBERGS GUSTAVS (l 884-1981), pulkvedis.

Dzimis 7. dec. Tukumā kokapstrādes uzņēmuma īpašnieka, namīpašnieka ģimenē. Beidzis Tukuma pilsētas skolu un 1904 kā brīvprātīgais iestājās armijā, 171. kājnieku pulkā, 1905 - Viļņas junkurskolā (beidzis 1908; podporučiks) 170. kājnieku pulkā. Poručiks (1911), štābkapteinis (1916 II), kapteinis (1917 IX). 1913 iestājās Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā, bet 1914, sā­koties l. pasaules karam, atkomandēts uz savu pulku. Kaujās Aus-trumprūsijā kā "parlamentārietis" ievainots; ārstējies vācu kara hos­pitāļos, 1914 IX atgriezies Krievijā. Virsnieku 1. armijas štābā, vēlāk -2. Kaukāza korpusa štābā, 16. grenadieru pulkā. 1916 VII iecelts par Latv. strēln. rezerves bataljona rotas komandieri, aug. - par bataljona komandiera palīga v.i. No 1916 X l.latv. strēln. brigādes štāba priekšnieka v.i. 19171-VI mācī­jies Ģenerālštāba akadēmijā Petrogradā (beidzis divus kursus). Vēlāk virsn.ieku 4. Donas kazaku divīzijā, 12. armijas štābā, Kara ministrijas kan­celejā. 1918 VIII atgriezies Rīgā, strādājis Latv. Pagaidu nacionālās padomes Kara lietu sekcijā.
No 1918.18.XI Latvijas Pagaidu valdības apsardzības minis­tra palīgs (kapteinis). 1919.10.1 ar Latvijas Pagaidu valdības piekrišanu devies uz Vāciju, no turienes - uz Jekaterinodaru, kur 1919.20.111 iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. Virsnieks Terekas-Dagestānas kara apgabalā., Astrahaņas korpusa štābā, 1. Kaukāza korpusa štābā. No 1920II Kaukāza kavalērijas divīzijas štāba priekšnieks. Apakšpulkvedis (1920 VII).
1920XI kopā ar karaspēku evakuējies no Krimas uz Turciju un
1921VI atgriezies Latvijā. No 1922 XII lektors Kara skolā (kapteinis.). No
1924. g. kara aģents Polijā. Pulkvežleitnants (1924), pulkv.edis (1931). 1925
beidzis Polijas Augstākās karaskolas. papildkursus. No 1927 Kara skolas lektors,
no 1928 bataljona komandieris 4. Valmieras kājnieku pulkā, vēlāk Virsnieku kursu gru­
pas vadītājs. No 1930 Kara ministrijas Padomes sekretārs, 1931-34 Zemgales
divīzijas štāba priekšnieks, no 1934 atkal Virsnieku kursu grupas vadītājs. 1935 VI
atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. 1936 beidzis LU Tiesību zināt­
ņu nod. Strādājis zinātnisku darbu Krimināltiesību katedrā.
No 1940 VIII zvērināts advokāta palīgs Tukumā, vēlāk - Jelgavā, no 1943-Tukumā. Vācu okupācijas laikā 1941 —44 laikraksta "Zem­gale" izdevējs Jelgavā. No 1944 bēgļu gaitās Vācijā, kur 1947 ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu Ukraiņu univ.ersitātē Minhenē. No 1951 trimdā ASV. Miris 1981. g. 20. okt. Ketskilā, Ņujorkas pavalstī.
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo IV šķ., Polijas PRo IV šķ., Rumānijas Ko IV šķ.; b) Krievijas Sv. Jz, Krievijas Sv. Vo IV šķ., Sv. Šo II (š) un III (š) šķ., Sv. Ao II (š) un III (š) šķ.
Precējies pēc 1943 ar Dagmāru Tālei, dz. Niedri (1892).
Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 184. lpp.