Pāvels Fjodorovičs Dubrovins
1839-1890
sabiedriskais darbinieks, Dinaburgas-Dvinskas pilsētas galva.

P.Dubrovins dzimis 1839.g. 24.maijā un ir cēlies no Pleskavas guberņas Veļikije Luki apriņķa muižnieku dzimtas. Pēc Konstantīna kadetu korpusa pabeigšanas iesākās viņa dienesta gaitas. No 1864.g. pildīja pirmā miera starpnieku iecirkņa priekšsēdētāja pienākumus, bet no 1874.g. pilsētas sabiedriskās bankas direktors.
1876.g. 15. jūnijā tika ievēlēts pilsētas galvas postenī un pildīja šo pienākumu līdz pat savai nāvei 1890.g. 23. maijam. Četras reizes pēc kārtas pārvēlēts šajā postenī. Apbalvots ar Svētā Staņislava 2.pakāpes ordeņiem (ar imperatora kroni un bez tā), Svētās Annas 2. un 3. pakāpes ordeņiem, Svētā Vladimira 4.pakāpes ordeni, ar ārvalstu ordeņiem – japāņu “Uzlecošās saules” 5.pakāpes ordeni un Melnkalnes kņaza Daniila ordeni.
Kad pilsētas galva bija P.Dubrovins, Dinaburga attīstījās samērā strauji. Tas bija saistīts ne tikai ar viņa personību, bet arī ar XIX gadsimta pēdējā ceturkšņa vēstures procesa attīstību. Tieši šajos gados Dinaburgā strauji būvējās Gajoks un Jaunbūve, notika ielu bruģēšana, uzbūvēts mūra (akmens) tirdzniecības kvartāls, daudzi veikali, kas pārvērta šo kvartālu par pilsētas tirdzniecības centru; ūdensvada ierīkošana; nodibināta iestāde “Общество взаимного кредита” (“Savstarpējā kredīta biedrība”) - ar mērķi attīstīt rūpniecību un tirdzniecību; noorganizēta brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība; atvērtas sieviešu proģimnāzija un vēlāk arī ģimnāzija, kas kļuva par lielāko sieviešu mācību iestādi Vitebskas guberņā. Ierīkots pilsētas parks, kura vietā kādreiz bija purvs, auga sūnas, ziedēja vaivariņi, bet rudenī sārtojās dzērvenes. Šodien pilsētniekus joprojām aicina pie sevis Dubrovina parka ēnainie koki. P.Dubrovins nopirka šo purvaino zemi, uzdāvināja to pilsētai un pats piedalījās dārza plānošanā.
Viņš vēlējās, lai dārzs tiktu nosaukts viņa vārdā. Parku sākā dēvēt par Dubrovinu jau viņa dzīves laikā, tādējādi apliecot mēra ieguldījumu pilsētas attīstībā. 1991.g. parks dabūja atpakaļ savu veco nosaukumu – Dubrovinas, un Pāvela Fjodorovča vārds nav zudis mūžībā.
Laikabiedri atzīmēja, ka P.Dubrovinam piemīt “ veselais saprāts, mīlestība pret darbu, spēja enerģiski rīkoties, ticība saviem spēkiem”.
P.Dubrovinu kā sabiedrisko darbinieku un cilvēku spilgti raksturo viņa uzruna sieviešu ģimnāzijā: ” Šeit kopā ar iegūtajām zināšanām apgūstiet dvēseles un sirds cildenumu.; šeit no mazotnes iemācieties mīlēt cits citu, mīlēt tuvāko, palīdzēt cits citam, būt iecietīgiem pret citu trūkumiem un prasīgiem pret sevi.” Šie vārdi raksturo P.Dubrovina dzīves principus.
P.Dubrovins apglabāts Daugavpils pareizticīgo kapsētā. Bieži uz viņa kapa var redzēt ziedus – piemiņas un pateicības ziedus ...